Par vienošanos balsoja 229 Grieķijas parlamenta deputāti, pret bija 64, bet seši balsojumā atturējās. Pirms balsojuma parlamentā risinājās aktīvas debates, kā dēļ ievilkās izšķirošais balsojums, kas notika jau pēc pusnakts.
Grieķijas premjers Aleksis Ciprs pirms balsojuma centās pārliecināt deputātus atbalstīt vienošanos, gan vienlaikus atzīstot, ka viņš netic prasīto pasākumu efektivitātei. Taču šo, viņaprāt, "iracionālo" priekšlikumu īstenošana ļaus paglābt bankas no bankrota un pasargāt visu valsti no lielām problēmām.
Pret vienošanos nobalsoja vairāki ietekmīgi deputāti no valdošās partijas "Syriza". Šo deputātu vidū bija arī Janis Varufakis, kurš dienu pēc 5.jūlija referenduma negaidīti paziņoja par atkāpšanos no finanšu ministra amata.
Kopumā 32 no 64 deputātiem, kas nobalsoja "pret" pārstāv valdībā valdošo un Cipra vadīto partiju "Syriza". Tāpēc jau ceturtdien Cipram, iespējams, būs jālemj par to, kā sadarboties ar opozīciju, kas atbalsta vienošanos ar aizdevējiem.
Grieķijas parlamenta vairākuma atbalstītais aizdevēju piedāvājums ir līdzīgs tam, ko grieķi referendumā pirms nepilnām divām nedēļām noraidīja.
They've done a recount. Final count: 229 yes. 6 no. 6 present. 38 defectors from @tsipras_eu. 124 stick with him. pic.twitter.com/TqyAEZh0zx
— M. Caruso-Cabrera (@MCaruso_Cabrera) July 15, 2015
Laikā, kad grieķu tautas kalpi lēma par to, vai pieņemt aizdevēju piedāvājumu, pie Grieķijas parlamenta ēkas Atēnās pulcējās tūkstošiem iedzīvotāju, kuri protestēja pret aizdevēju prasītajām reformām.
Policijas specvienība bija spiesta izmantot asaru gāzi brīdī, kad jaunieši no pūļa kārtībsargu virzienā meta pudeles ar degmaisījumu un akmeņus. Saskaņā ar policijas aplēsēm laukumā pie Grieķijas parlamenta pulcējas aptuveni 12 000 cilvēku. Ir cietuši vairāki cilvēki, tostarp četri policisti. Ap 40 cilvēku ir aizturēti.
Daudzi uzskata, ka Grieķijas pilsoņi jau iepriekš notikušajā referendumā noraidījuši jebkādu vienošanos, kas paredzētu taupības pasākumus, un tas būtu jāievēro arī valdošajiem politiķiem.
Par jauno glābšanas paketi nedēļas sākumā Eiropas Savienības līderi vienojās ar Grieķijas premjerministru, taču tai bija jāsaņem arī parlamenta vairākuma atbalsts.
Iepriekš Ciprs speciālā televīzijas uzrunā vērsās pie valsts iedzīvotājiem un parlamenta deputātiem ar aicinājumu atbalstīt panākto vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Grieķijas valdības vadītājs uzsvēra, ka vienošanās nosacījumi ar eirozonas valstu līderiem ir labākie, ko pašreizējā situācijā bija iespējams panākt. Savukārt starptautisko kreditoru panākto Atēnu piekāpšanos viņš nodēvēja par “Pirra uzvaru”.
Tikmēr Francijas parlaments jau trešdien atbalstīja jauno finansiālās palīdzības programmu Grieķijai. Par šo lēmumu nobalsoja vairāk nekā 80% abu palātu deputāti.
Lai arī parlamentam nebija obligāti jābalso par programmu, tas nolēma rīkot debates pēc valdošās sociālistu partijas ierosinājuma.
Sēdes laikā Francijas valdības vadītājs Manuels Valss vērsās pie deputātiem ar uzrunu, kurā apsūdzēja vienošanās pretiniekus centienos izstumt Grieķiju no eirozonas. Viņš norādīja, ka šāds lēmums būtu Atēnu pazemošana. Grieķijas parāda restrukturizācija un aizdevuma procentu likmju samazināšana dotu arī lielākas cerības kreditoriem atgūt aizdotos līdzekļus.
Jau ziņots, ka Grieķijai jāpieņem virkne likumu, kas skar pensijas, nodokļus un citas nozares. Tikai tādā gadījumā starpautiskie aizdevēji piešķirs nākamo - līdz 86 miljardiem eiro lielo aizdevumu.
Lai arī detalizēts pasākumu saraksts grieķiem vēl nav zināms, tomēr ir skaidri definēti primārie reformu uzdevumi. Pirmais ir paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi vairākām precēm un pakalpojumiem, kam šobrīd ir pazemināta PVN likme. Tāpat plānota pensiju reforma, kuras laikā pensionēšanās vecumu plānots palielināt līdz 67 gadiem.
Vēl grieķiem būs jāgarantē, ka valsts statistikas birojs savā darbībā būs neatkarīgs. Savulaik tieši šis birojs bija atbildīgs par viltotu datu sniegšanu saistībā ar Māstrihtas kritēriju izpildi, kas ir izšķiroši valsts uzņemšanai eirozonā. Ceturtais uzdevums ir Fiskālās disciplīnas padomes izveide.
