Labrīt

Ukrainiete Irina Pasečnaja: Latviešu valoda ir sarežģīta, bet tagad varu brīvi sarunāties

Labrīt

Re:Check: Cik korekta ir potenciālo koalīcijas partneru retorika un pārmetumi

Inna Šteinbuka: Saistībā ar augsto nenoteiktību pasaulē var pieaugt budžeta deficīts

Fiskālās disciplīnas padome: Valsts parāds ir salīdzinoši neliels; šogad var būt 45% no IKP

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

Latvijas valsts parāds salīdzinājumā ar citu eirozonas valstu saistībām ir neliels un šā gada beigās var būt 45% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). To intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītāja Inna Šteinbuka.

Pēc viņas teiktā, Latvijas valsts parāds patlaban veido pusi no tā, kas uzkrāts citās eirozonas valstīs. Tas gan nenozīmē, ka Latvija var tērēt naudu, cik vēlas, jo sagaidāms, ka pieaugs parāda apkalpošanas izmaksas.

Patlaban Latvija parāda apkalpošanai ik gadu novirza ap 200 miljonus eiro, bet šīs summa var pieaugt divas līdz divarpus reizes.

Tas nozīmē, ka citām nozarēm, piemēram, izglītībai, veselībai varēs novirzīt mazāk naudas, skaidroja FDP vadītāja.

Parāda apkalpošanas izmaksas atkarīgas no tā, cik strauji pieaugs privātbanku un starptautisko banku likmes. Kamēr Latvijas parāds ir relatīvi neliels, varam aizņemties naudu par salīdzinoši zemām procentu likmēm, teica FDP vadītāja.

Viņa vienlaikus atzina, ka var apsveikt līdzšinējo valdību, kas savai pēctecei atstās tehnisko budžetu, kur plānots samazināt valsts budžeta deficītu – nākamgad to plānots samazināt līdz 3,3% no IKP.

Šteinbuka gan bija skeptiska par to, ka valdībai izdosies budžeta deficītu nākamgad samazināt līdz 3,3% no IKP.

Ņemot vērā augsto nenoteiktību pasaulē, jārēķinās ar iespēju, ka pieaugs valsts budžeta deficīts, ja vien ekonomika pēkšņi nesāks strauji augt. Ilgtermiņā valsts budžeta deficītu gan nāksies samazināt, piebilda FDP vadītāja.

KONTEKSTS:

2023. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 9 818,2 miljonu eiro apmērā un 2024. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 9 307,4 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 1 030,0 miljonu eiro apmērā 2023. gadam un 513,5 miljonu eiro apmērā 2024. gadam.

Finanšu ministrija (FM) paredz, ka IKP salīdzināmās cenās 2022. gadā pieaugs par 2,8% un 2023. gadā – par 1%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā būs 16,5% un 2023. gadā – 6,5%. Vidējā termiņā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3,4%, kamēr patēriņa cenu pieaugums līdz 2025. gadam stabilizēsies 2% līmenī.

Aktualizētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadam novērtēts 7% no IKP apmērā, kas ir 0,5 procentpunktiem augstāks, nekā prognozēts iepriekš. Vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts 3,3% no IKP 2023. gadā, 0,7% no IKP 2024. gadā un 0,2% no IKP 2025. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti