Valsts kontrole pēc Valsts kancelejas lūguma pērn izvērtēja 17 mazu valsts iestāžu darbu un secināja, ka nepastāv juridisku šķēršļu to reorganizācijai. Mazo iestāžu apvienošana vai pievienošana lielākām struktūrām ir daļa no Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska virzītās valsts pārvaldes reformas. Tās mērķis ir padarīt valsts pārvaldi pēc iespējas efektīvāku. Šobrīd septiņām ministrijām, kuru pakļautībā ir apvienojamās iestādes, dots laiks pašām izvērtēt, kā vislabāk pildīt mazajām iestādēm uzticētās funkcijas. Finanšu ministrija nolēmusi, ka savā pakļautībā esošo Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju, kurā ir 19 darbinieki, tā nevēlas reorganizēt, stāsta finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības.
Reizniece-Ozola: "Inspekcija šobrīd jau ir principā maza un efektīva valsts pārvaldes vienība, kuras pamata atbalsta funkcijas jau ir centralizētas. Piemēram, grāmatvedību ved Valsts kase, IT nodrošinājumu arī centralizēti resors nodrošina. Tā kā mēs uzskatām, ka nebūs nekāda ekonomiska ieguvuma vai ietaupījuma, ja šo inspekciju pievienos Valsts ieņēmumu dienestam. Viņi, manuprāt, darbu dara labi. Nozare ar viņiem rēķinās. Viņi to stingri uzrauga, bet ir arī pretimnākoši."
Ministrija valdībā ir iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā izklāstīti visi argumenti par labu inspekcijas saglabāšanai. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis tajā vēl nav iedziļinājies, tādēļ no vērtējuma atturas. Viņš norāda, ka arī pārējām ministrijām drīzumā jādod redzējums par mazo iestāžu nākotni. Tomēr neatkarīgi no tā, ko vēlas ministrijas, diskusijas ar katru vērtējamo iestādi un to pārraudzītājiem par reorganizāciju turpināšoties līdz gada vidum, saka Citskovskis.
Citskovskis: "Šobrīd notiek analīze. No ministriju puses mums februāra vidus ir viens atskaites punkts, kad mēs redzēsim vispār par reformu kopumā ministriju redzējumu, kādas reformas kādās iestādēs ministrijas plāno. Attiecībā uz mazajām iestādēm mēs varam teikt, ka liktenis par to, vai iestāde turpinās pastāvēt kā mazā iestāde vai viņa tiks reorganizēta, būs zināms līdz gada vidum."
Valsts kancelejas direktors uzsver, ka mazo iestāžu apvienošana vai saglabāšana jebkurā gadījumā ir politisks lēmums, kas būs jāpieņem valdībai. Iespēja, ka iestāžu apvienošanai varētu pretoties visas ministrijas, Citskovski pagaidām nesatrauc.
Citskovskis: "Es domāju, ka tuvākajā laikā mēs redzēsim, ko mums teiks pārējās ministrijas par savām šīm mazajām iestādēm. Skaidrs, ka jebkura reforma ir smagu diskusiju objekts, bet, kā es esmu teicis iepriekš, kādas iestādes likvidācija nav pašmērķis. Mums ir jāsaprot tie rezultatīvie rādītāji no tiem resursiem, kas iestādei ir atvēlēti, un vai mainot šo darba organizāciju, mēs varam iegūt labāku un efektīvāku rezultātu."
Valsts kontrole apkopojusi, ka pērn 17 reformu plānā iekļautajās mazajās iestādēs kopā strādāja vairāk nekā 300 darbinieku un iestāžu budžets pārsniedza 100 miljonus eiro.
