ES meklē risinājumus atkarības mazināšanai no trešo valstu medikamentiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Covid-19 krīze ir izgaismojusi Eiropas Savienības (ES) atkarību no trešo valstu medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu piegādēm, kā arī ES iekšējā tirgus sadrumstalotību. Lai gan tā nebūt nav jauna problēma, ilgtspējīga risinājuma nav. Tiesa, galdā tiek liktas dažādas idejas, un debates par šo jautājumu solās būt karstas.

ES meklē risinājumus atkarības mazināšanai no trešo valstu medikamentiem
00:00 / 05:32
Lejuplādēt

Medikamentu deficīts Eiropas Savienībā laikā no 2000. līdz 2018. gadam pieaudzis 20 reizes, izraisot ievērojamu risku pacientu drošībai un vājinot dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas. Pretvēža zāļu, antibiotiku, vakcīnu, anestēzijas līdzekļu, sirds slimību un nervu sistēmas slimību ārstēšanas līdzekļu ES ir maz.

Galvenie iemesli ir labi zināmi, norādīja Eiropas Parlamenta deputāte Veronika Trilē-Lenuā. Viņa ir onkoloģe, kas līdzdarbojusies ziņojumā par zāļu trūkumu.

„Pirmais iemesls – veselības nozares pārcēla aktīvo vielu un zāļu ražošanu ārpus Eiropas Savienības. Otrs iemesls – globālā pieprasījuma pēc vakcīnām palielināšanās, īpaši jaunattīstības valstīs. Trešais iemesls – mēs strādājam tikai noteiktam brīdim, ar minimāliem krājumiem, kas apdraud regulāru zāļu piegādi. Visbeidzot, mazākā mērā trūkumu ietekmē normatīvie un vides un ekonomiskie ierobežojumi,” skaidroja Trilē-Lenuā.

Saskaņā ar Eiropas Zāļu aģentūras datiem 40% gatavu zāļu, kas tiek tirgotas ES, ir trešo valstu izcelsmes.

Vismaz 80% aktīvo farmaceitisko vielu ir ražotas Ķīnā un Indijā.

Ņemot vērā plašo Āzijas apakšuzņēmēju izmantojumu, kur darbaspēka izmaksas ir zemas un vides standarti nav tik stingri, tiek panākts ietaupījums.

Tomēr problēmai iemesli meklējami arī pašā Eiropas Savienībā. Šādu pārliecību pauda eiroparlamentāriete Mišele Rivasi, kas arī līdzdarbojusies parlamenta ziņojumā par zāļu trūkumu.

„Problēma ar medikamentiem ir tā, ka katra dalībvalsts nosaka savu cenu zālēm. Tas nav saskaņots tirgus. Tas ir tirgus, kurā pastāv dažādas zāļu uzglabāšanas sistēmas, un tā ir sistēma, kurā ir arī importa kvotas. Tātad tas nav īsts vienotais tirgus, kurā notiek brīva zāļu aprite, jo pastāv kaut kādas “cenu robežas”, kas veido paralēlus tirgus,” sacīja Rivasi.

Covid-19 krīzes laikā iekšējā tirgus trūkumus un solidaritātes robežas starp dalībvalstīm izgaismoja arī ierobežojumi pārrobežu zāļu piegādēm, lai izvairītos no to trūkuma pašmāju tirgū. Tas pamudināja Eiropas Komisiju rīkoties.

Satraucošā situācija pamudināja Eiropas Savienību mēģināt daļēji atgūt savu suverenitāti veselības jomā attiecībā pret ražotājiem, kas atrodas ārpus bloka.

Plānots atvieglot krājumu pārvaldību un koordināciju starp dalībvalstīm, lai novērstu zāļu trūkumu.

Endijs Povrijs-Smits no Eiropas Farmaceitiskās rūpniecības asociāciju federācijas uzskata, ka ir nepieciešama arī laba situācijas analīze. Tās pamatā jābūt ticamiem datiem, lai izprastu tirgus situāciju.

„Tas, ko mēs patiešām vēlamies izpētīt, ir noskaidrot, kādi bija iemesli, un spēt izmantot visus pieejamos datus, lai saprastu zāļu trūkuma cēloņus. Tātad

jāsaprot, cik daudz zāļu tiek nosūtītas uz atsevišķām valstīm un kādā apjomā tās tika lietotas.

Izmantojot šos datus, mēs varētu labāk izprast medikamentu trūkuma patiesos cēloņus un pēc tam sadarboties, lai tos novērstu,” skaidroja Povrijs-Smits.

Savukārt onkoloģe Trilē uzskata, ka jāpastiprina koordinācija un sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī cīņa pret paralēliem tirgiem un viltošanu. Bet galvenokārt ir jāatgūst veselības suverenitāte, ko varētu panākt ar ražotāju pārvietošanu.

Tomēr Ilaria Passarani, Eiropas Savienības Farmaceitiskās grupas pārstāve, norādīja uz šādas pieejas riskiem un nedomā, kas tas būtu galvenais risinājums. Viņa sacīja, ka ražotāju pārvietošana prasa laiku un īstermiņa deficīta risku, savukārt ilgtermiņā tas paaugstināšot cenas. Viņa ir pārliecināta, ka risinājums slēpjas piegādes avotu dažādošanā.

„Lai novērstu pašreizējo zāļu piegādes ķēžu ievainojamību, mēs domājam, ka ir svarīgi veicināt spēcīgāku piegādes dažādošanu zāļu piegādes ķēdēs. Tas nozīmē, ka, piemēram,

ražotāji jāmudina paļauties uz vairākiem aktīvo farmaceitisko vielu ražotājiem,” sacīja Passarani.

Tikmēr deputāte Rivasī piedāvāja risinājumu, kā novērst vecāku un lētāku zāļu trūkumu, ko farmācijas uzņēmumi bieži atstāj novārtā: „Farmācijas kompānijas nav ieinteresētas šo zāļu ražošanā, jo tās maksā ļoti maz. Tās ir ieinteresētas pārdot dārgās zāles. Tādēļ te mums varētu būt vajadzīgi bezpeļņas ražotāji, kas var ražot zāles, kuras vairs neražo farmācijas uzņēmumi.”

Sagaidāms, ka debates par labākajiem risinājumiem būs intensīvas. Eiropas Komisija jūlija beigās bija plānojusi iesniegt Eiropas Savienības farmācijas stratēģiju, tomēr tagad zināms, ka tas tiks darīts vēlāk, bet vēl šogad. Paredzams, ka stratēģijā būs iekļautas jau gūtās mācības un secinājumi pēc Covid-19 pandēmijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti