ES augstākās amatpersonas Briselē reaģējušas ar nožēlu uz Krievijas lēmumu, sakot, ka tas ir skaidri un gaiši politiski motivēts solis. „Eiropas Komisija novērtēs šīs sankcijas, tiklīdz būs saņemta plašāka informācija par to saturu un lielumu,” vēstīts Eiropas Komisijas paziņojumā. ES arī norāda, ka tās sankcijas pret Krieviju ir bijušas vērstas Krimas nelikumīgās aneksijas dēļ, un, ņemot vērā situāciju, ES bija pilnas tiesības tā rīkoties.
Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisāra pārstāvis Rodžers Vaits sarunā ar Latvijas Radio norāda, ka komisija ir paredzējusi līdzekļus ārkārtas gadījumiem un plāno atbalstu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, kuri cietīs visvairāk. Taču tas nozīmē, ka daļa naudas tiks ņemta no tiešmaksājumiem.
„Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politikā mēs izveidojām tā sauktās tirgus krīzes rezerves. Katru gadu mēs šim nolūkam paņemam vienu vai pusotru procentu no tiešajiem maksājumiem, kas veido aptuveni 400 miljonu eiro. Līdz ar to, ja ir problēma, mēs varam šo naudu izlietot, lai palīdzētu lauksaimniekiem. Ja mums vajag vairāk, mēs varam ņemt vairāk, taču tas nozīmē atņemt vairāk no Kopējās lauksaimniecības politikas izdevumiem,” skaidroja Vaits.
Iepriekš Polijas augļu un dārzeņu ražotāji jau bija vērsušies pie Eiropas Komisijas ar lūgumu palīdzēt, pieprasot vismaz pusmiljardu eiro lielu palīdzību pēc tam, kad Krievija aizliegusi augļu un dārzeņu importu. Par šo situāciju šodien arī diskutē Eiropas Komisijā.
Rodžers Vaits arī norāda, ka līdz šim cūkgaļas tirgus aizliegums no Krievijas puses ir pārvarēts bez kompensācijām, jo Eiropas ražotāji ir spējuši atrast jaunus tirgus, un līdzīgi centīsies palīdzēt arī jauno sankciju gadījumā.
Latvija izvērtēs situāciju un atkarībā no tās plānos palīdzības pasākumus ražotājiem, apstiprina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš norāda, ka pagaidām tiek veikti aprēķini un analīze par sankciju ietekmi.
Savukārt Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs, reaģējot uz Krievijas noteiktajām sankcijām, devis rīkojumu paātrināti meklēt jaunus pārtikas preču noieta tirgus, piemēram, palielināt eksportu uz Brazīliju, Dienvidāfrikas Republiku, Japānu un citām valstīm.
Eksperti lēš, ka būtiskus zaudējumus Eiropa cietīs Dānijas un Nīderlandes piena sektors.
Tāpat tiek prognozēts, ka, iespējams, līdz šim Eiropas produkcijas nišu Krievijā ieņems konkurenti no Āzijas un Latīņamerikas.
Jau vēstīts, ka Krievija paziņojusi par pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no Eiropas Savienības, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas.
„Importa aizliegums stājas spēkā nekavējoties un tiek ieviests uz gadu, ja vien partneri nedemonstrēs konstruktīvu pieeju", teicis krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs.
Aizliegums neattieksies uz bērnu pārtiku, un Krievijas iedzīvotāji varēs aizliegtos produktus iegādāties ārzemēs un ievest tos valstī privātam patēriņam. Sankciju sarakstā nav arī iekļauti alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni.
