Kopš populistiskās valdības nākšanas pie varas Itālija ir nemitīgā strīdā ar Eiropas Savienību gan par migrācijas jautājumiem, gan par finanšu un ekonomikas lietām. Bažas pašlaik raisa tas, vai dienvidu valsts nenonāks krīzē, kas varētu radīt jaunu triecienu visam blokam kopumā - Itālija ir viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm, un tagad, kā norāda analītiķi, ir bumba ar laika degli, kas ar savu milzīgo budžeta deficītu var uzspridzināt arī kopējo valūtu.
Savu naudas maku Itālijas valdība veido tādu, kas patiktu vēlētājiem, proti, ignorējot taupību, samazinot nodokļus un ceļot atbalstu sociālajām jomām. Taču tas draud ar pārmēru tēriņiem un neatbilstību eirozonas valsts nosacījumiem. Patlaban valdības plānotais 2,4 procentu lielais budžeta deficīts joprojām iekļaujas Eiropas Savienības noteiktajos 3 procentu griestos, taču plānotie tēriņi rada bažas, ka situācija būtiski mainīsies.
Itālija ir eirozonas trešā lielākā ekonomika, taču tās parādu slogs ir lielākais starp Eiropas Savienības valstīm, sasniedzot aptuveni 130 procentus no iekšzemes kopprodukta.
Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis ir sacījis, ka pašreizējais Itālijas budžeta plāns neatbilst normām, taču Brisele būtu gatava dialogam. Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers vēl nedēļas sākumā brīdināja, ka Itālijas situācija var izveidoties līdzīga Grieķijai, kas tikai tagad, pēc desmit gadiem, ir beigusi aizdevuma programmu, kā arī norādīja, ka Eiropas Savienībai ar Itālijas finanšu plāniem ir jābūt striktai, jo tie apdraud eiro stabilitāti.
Itālijas vicepremjers un iekšlietu ministrs Mateo Salvīni ir paziņojis, ka draudi no Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera un citiem Eiropas birokrātiem turpina izplatīties, taču Itālija ir gatava tiesāties par tiem nodarījumiem, ko no malas kāds būs īstenojis. „Lai Junkers, pirms izsakās, iedzer glāzi ūdens,” Salvīni ir noskaldījis.
Oktobra nogalē Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte plāno doties uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Savas simpātijas pret Maskavas līderi nav slēpis arī vicepremjers Mateo Salvīni, kurš pat savā interneta sociālās saziņas vietnē "Twitter" ir pozējis krekliņā, uz kura redzams Putina portrets militārā formā un uzraksts "Putina armija". Itālijas politiķis nav arī slēpis, ka varētu izmantot veto tiesības balsojumā par sankciju pagarināšanu pret Krieviju pēc agresijas Ukrainā, jo esot pienācis laiks to izbeigt.
