Atsevišķi analītiķi pat pauduši sarūgtinājumu par nepietiekami apņēmīgiem soļiem šo mērķu sasniegšanā un kritizē negatīvo noguldījumu likmju noteikšanu, kas noteikta –mīnuss 0,3% apmērā – uzskatot, ka centrālai bankai vajadzēja vēl vairāk vājināt eiro vērtību, lai veicinātu eksportspēju, un ar vēl lielākām negatīvām likmēm likt bankām naudu iepludināt ekonomikā.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, starptautisko ekonomisko un finanšu procesu pētnieks Kārlis Bukovskis bankas lēmumu par īstu pārsteigumu nesauc, taču izvēlēto risinājumu saskata kā mēģinājumu pamazām ekonomiku virzīt uz izaugsmi, bet bez krasiem soļiem.
„Ekonomiskas izaugsme turpināsies, balstoties uz zemajām naftas cenām, kas gan atkarīgas no ģeopolitiskās situācijas gan Tuvajos Austrumos, gan globālā mērogā, plus patēriņa pieaugums, bet jāņem vērā, ka izaugsme atkarīga arī no bezdarba lieluma, no inflācijas līmeņa, kam jābūt mērenam, jo tas ir process, kura ietvaros tiek palielinātas algas, preču izmaksas, kas savukārt veicina tālāks investīcijas jaunās ražotnēs un modernizācijā,” skaidro Bukovskis.
