Covid-19 krīzes mazināšanai - teju 15 miljoni zvejniecībai, akvakultūrai un nozares apstrādes uzņēmumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Valdība otrdien, 2. jūnijā, apstiprināja četrus Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai, informēja ministrijā.

Grozījumi nosaka atbalsta apmēru un tā piešķiršanas kārtību valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstam zvejniecībā (zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai un zvejas produktu uzglabāšanas atbalstam), akvakultūrā (Covid-19 ietekmē radītā realizācijas apjoma krituma mazināšanai) un zvejas un akvakultūras produktu apstrādē (Covid-19 ietekmē radītā apgrozījuma krituma mazināšanai). 

Atbalsts zvejai

Valsts un ES atbalstam, kamēr pārtraukta zveja, var pieteikties zvejas kuģu īpašnieki, kā arī zvejas kuģu apkalpes locekļi jeb zvejnieki. Atbalsta apmērs zvejas kuģu īpašniekiem ir atkarīgs no tā zvejas kuģa bruto tilpības, kā arī dīkstāves periodam līdzvērtīgā pārskata periodā iepriekšējos gados iegūtajiem nozvejas apjomiem. Zvejniekiem atbalsta apmērs ir atkarīgs no zvejas kuģa dīkstāves dēļ zaudēto darba dienu skaita, piemērojot fiksētu atbalsta likmi 39 eiro par katru zaudēto darba dienu.

Iesniegums atbalsta saņemšanai zvejas kuģa īpašniekam vai zvejniekam Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz līdz 2020. gada 31. jūlijam. Atbalsta pasākuma budžets ir 4 miljoni eiro, tajā skaitā: 

  • par zvejas darbību pārtraukšanu, kas izriet no Covid-19 uzliesmojuma – 1,5 miljoni eiro, 
  • par zvejas darbību pārtraukšanu, kas izriet no ZM pieņemtā lēmuma par reņģu, brētliņu un plekstu komerczvejas Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem 25. un 26. zvejas apakšrajonā aizliegumu periodā no 2020. gada 1.maija līdz 31. augustam – 2,5 miljoni eiro.

Finanšu līdzekļi paredzēti no Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai pieejamā budžeta. Uz atbalstu varētu pretendēt ap 50 zvejas kuģu īpašnieku ar atbalsta nosacījumiem atbilstošiem 60 zvejas kuģiem un aptuveni 120 zvejnieku. 

Atbalsts ražotāju organizācijām

Atbalstu var saņemt arī zvejas produktu ražotāju organizācijas par izdevumiem, kas radušies, stabilizējot un uzglabājot zvejas produktus, kuri nelabvēlīgas tirgus situācijas apstākļos tiek nodoti uzglabāšanā, bet pēc tās beigām atkal tiek realizēti lietošanai pārtikā. 

Uz atbalstu var pretendēt tikai par tiem zvejas produktu ražotāju organizācijas uzglabātajiem zvejas produktiem, kurus tās biedriem nav izdevies pārdot tirgū par ZM noteikto sliekšņa cenu. Zvejas produktu uzglabāšanas darbībai ir jābūt ietvertai ražotāju organizācijas ražošanas un tirdzniecības plānā.

Iesniegums atbalsta saņemšanai pretendentam LAD jāiesniedz līdz 2020. gada 31. jūlijam. Projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā izsludinātā summa ir 675 tūkstoši eiro. Uz atbalstu var pretendēt trīs Pārtikas un veterinārā dienesta atzītās zvejas produktu ražotāju organizācijas.

Akvakultūras saimniecību atbalsts

Naudu izmaksās esošajām akvakultūras saimniecībām, ja to kopējā darījumu vērtība Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegtajā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā 2020. gada ceturksnī vai pēdējos trīs mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir vismaz par 20% mazāka nekā 2019. gada attiecīgajā ceturksnī vai triju mēnešu laikposmā. Uz atbalstu var pretendēt arī jaunās akvakultūras saimniecības, ja noslēgtajā investīciju projektā plānots produkcijas eksports 2020. gadā, bet eksporta darījumi saskaņā ar VID datiem nav notikuši.

Atbalsts tiks piešķirts vienu reizi, un to aprēķinās 10% apmērā esošajiem uzņēmumiem no 2019. gada ieņēmumiem no akvakultūras darbības un produkcijas pārdošanas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, savukārt jaunajiem uzņēmumiem – 10% apmērā no investīciju projektā plānotā 2020. gada neto apgrozījuma. 

Iesniegumi akvakultūras saimniecībām jāiesniedz LAD līdz 2020. gada 31. jūlijam. Finanšu līdzekļi paredzēti no Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014. -2020. gadam budžeta. Pasākumam publiskais finansējums – 2 miljoni eiro, un tas paredzēts 2020. gadam. Uz atbalstu varētu pretendēt 87 ekonomiski aktīvas akvakultūras saimniecības. 

Zivju apstrādes atbalsts

Atbalstam var pieteikties pretendents, kura saražotās produkcijas neto apgrozījums 2020. gadā laikposmā no marta līdz jūnijam vai kādā no šī laikposma mēnešiem ir samazinājies vairāk nekā par 20% salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu. 

Publisko finansējumu atbalsta pretendentam piešķir vienreizēja maksājuma veidā 20% apmērā no starpības, ko aprēķina, no saražotās produkcijas neto apgrozījuma vērtības, kas fiksēta 2020. gadā par laikposmu no marta līdz jūnijam vai kādā no laikposma mēnešiem, atņemot 2019. gada attiecīgā laikposma vai attiecīgo mēnešu neto apgrozījuma vērtību.

Iesniegums atbalsta saņemšanai pretendentam Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz līdz 2020. gada 31. jūlijam. Projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā izsludinātā summa ir 8 miljoni eiro no Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014. - 2020. gadam pieejamā budžeta. 

Latvijā kopā ir 108 PVD atzīti zvejas produktu apstrādes uzņēmumi un PVD reģistrētās fiziskās vai juridiskās personas, kuras mājas apstākļos apstrādā zvejas produktus. 

KONTEKSTS:

Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. 

Valsts meklē iespējas, kā sniegt atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmējiem un arī to darbiniekiem. Mobilizēti līdzekļi vairāku miljardu eiro apmērā atbalstam, kā arī nauda, lai veicinātu ekonomikas sildīšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti