De Facto

De Facto

De Facto

«Saskaņas» nesaskaņas turpinās

Sāk tiesāt par izvairīšanos no nodokļu nomaksas pašvaldības objektu būvdarbos

«Būvnieku lietā» lūdz apsūdzēt vēl vienu personu, nomaina prokurori izmeklēšanā esošajai daļai

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu pret vēl vienu personu procesā, kas izdalīts no tā dēvētās “būvnieku lietas”, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Savukārt izmeklēšanā esošajai daļai nomainīta uzraugošā prokurore.

Lietas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un naudas atmazgāšanu nu jau vairākus gadus ir pasludināta par vienu no izmeklēšanas prioritātēm  

2019. gadā no “būvnieku lietas” atsevišķi izdalītajā kriminālprocesā figurē uzņēmums “Adiva Actio”, kas nodarbojies ar reklāmas pakalpojumiem. Uzņēmuma darījumos figurē fiktīvi uzņēmumi, kas atrodami arī “būvnieku lietā”. Septembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde, uzskatot, ka savākts pietiekami daudz pierādījumu, prokuratūrai lūdza sākt kriminālvajāšanu pēc 218. panta otrās daļas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas pret “Adiva Actio” bijušo valdes locekli Antu Dišereiti. Šonedēļ prokurore viņai cēlusi apsūdzību, taču tās saturu, kamēr apsūdzība nav uzrādīta, neatklāj. Bet jau iepriekš tiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem 30 tūkstošus eiro, kas ir konfiscēti un ieskaitīti valsts budžetā.

“Būvnieku lieta” ievērību guva ar kratīšanām 2014. gada vasarā. Šobrīd atsevišķi izdalītos procesos notiek izmeklēšana pret lieliem Latvijas būvuzņēmumiem, tostarp – savulaik saistītiem ar tagad citos kriminālprocesos ierauto Māri Martinsonu. Sākotnēji arī viņš tika aizturēts šīs lietas ietvaros, bet viņam apsūdzības nav. Vienā no lietām, kas vēl atrodas prokuratūrā, tā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas piemērojusi statusu juridiskai personai – būvuzņēmumam “Moduls engineering” (iepriekš – “Moduls Rīga”).

Arī pie Dišereites  2014. gada vasarā tika veikta kratīšana. Izmeklēšanas sākumposmā bija aizdomas par iespējamu informācijas noplūdi, kas izjaukusi izmeklētāju plānus, un viena no versijām bija saistīta ar faktu, ka Dišereite tolaik dzīvoja kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvo darbinieku Jāni Miķelsonu. Līdz ar vadības maiņu viņš darbu KNAB atstāja.

Bet Rīgas Pārdaugavas tiesā šonedēļ tika nolasītas apsūdzības apjomīgākajā no “būvnieku lietas” procesiem, kurā apsūdzēti astoņi cilvēki (devītais, kurš vainu atzina, jau ir notiesāts iepriekš). Seši no apsūdzētajiem vainu neatzina, divi to atzina daļēji.

Grupas centrā – uzņēmuma “Būve stils” bijušais vadītājs Henrijs Girskis un viņa vietnieks Dmitrijs Grigorjevs. Organizētās grupas dalībniekus apsūdz par fiktīvu darījumu veikšanu ar mērķi samazināt valstij nomaksājamo nodokļu apjomu, naudas atmazgāšanu, krāpšanu. Virkne darījumu slēgti par pakalpojumiem lielu valsts un pašvaldības objektu būvdarbos.

Henrijs Girskis vadīja nu jau likvidēto firmu “Būve stils”, kas ir šīs izmeklēšanas centrā. Savukārt Grigorjevs bija viņa vietnieks, attīstības projektu vadītājs. “Būve stils” darbojās kā starpniecības uzņēmums celtniecības darbu veikšanā un nodrošināja darbu izpildi pasūtītājiem. “Būve stils” strādāja, piemēram, ar “Moduls Rīga”, “Arčers”, “Skonto Būve” un citiem.

Arī nu jau bēdīgi slavenās “Rīgas satiksmes” projektu īstenošanai tika piesaistīta firma “Būve stils”. “Ģenerāluzņēmums bija “Moduls Rīga”, cik atceros, un “Būve stils” bija starpniekuzņēmums, kas tālāk nodrošināja darbu izpildi un meklēja, kas tos darbus varētu veikt.  Faktiski izmeklēšanā vismaz daļēji ir noskaidrots, kas tos darbus faktiski veica, tāpēc “Būve stils” nebija pamata savās priekšnodokļa deklarācijās norādīt fiktīvus uzņēmumus,” stāsta Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Ločmelis.

Izmeklēšanas materiālos figurē līgumi par faktiski nenotikušiem darījumiem tādos miljonu vērtos objektos kā “Rīgas satiksmes” tramvaju līnijas rekonstrukcija Juglā, kur publiski kā būvdarbu veicēji norādīti “Binders”, “Merks”, “Latvijas Energoceltnieks” un citi; Ziemeļblāzmā, kur ģenerāluzņēmējs bija “Arčers”; arī skolu virtuves bloku renovācijas darbos, kur ģenerāluzņēmējs bija “Moduls Rīga”.

“Būve stils” līdz savai likvidēšanai atradās vienā adresē ar “Moduls Rīga”. 2014. gadā, kad ierosināja tiesā esošo lietu, izmeklēšanas darbības veica arī pret šo uzņēmumu un aizturēja valdes locekli Māri Martinsonu. Viņa starp apsūdzētajiem nav. Atsevišķā procesā, kas vēl atrodas prokuratūrā, par izvairīšanos no nodokļu nomaksas pie atbildības sauc “Moduls Rīga” jeb “Moduls Engineering” kā juridisku personu. Martinsons iepriekš nenoliedz, ka pazīst Girski, taču norāda, ka par shēmām nav zinājis. Girskis attiecības ar Martinsonu nekomentē.

Grigorjeva ziņā bija organizētās grupas izveide un vadība, dokumentu sarūpēšana par faktiski nenotikušiem darījumiem, Girskis tos parakstījis. Lielākā daļa pārējo apsūdzēto bija iesaistīti fiktīvo firmu darbības uzturēšanā, tostarp – amatpersonu meklēšanā.

Shēmā darbināti vairāk nekā trīsdesmit uzņēmumi dažādās pakāpēs, lai apgrūtinātu darījumu izsekošanu. “Lielākā daļa naudas aizgāja uz Honkongā reģistrētiem uzņēmumiem, bet daļa naudas līdzekļu gāja arī  uz citiem ārvalstu uzņēmumiem, tai skaitā – daļa naudas līdzekļu tika izņemti arī skaidrā naudā, ko izņēma organizētās noziedzīgās grupas dalībnieki. Atsevišķos gadījumos bija gadījumi, kad izņēma fiktīvo uzņēmumu amatpersonas pēc organizētās noziedzīgās grupas dalībnieku norādēm un atdeva šo naudu citiem grupas dalībniekiem,” atklāj prokurors Ločmelis.  Kur palikusi skaidrā naudā izņemtā summa, apsūdzēto liecības apraujas ar apgalvojumu par atdošanu līdzapsūdzētajam.

Valstij šajā lietā aprēķinātie zaudējumi ir 826 337 eiro, par ko prasību tiesā pieteicis Valsts ieņēmumu dienests.

Iespējams, nozīmīgākas ir divas izdalītās krimināllietas, kur aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas pusotra miljona eiro apmērā tur piecas reāli strādājošas būvfirmas – “Moduls Rīga” jeb šobrīd – “Moduls Engineering”, “Velve”, “Moduls Interjers” jeb šobrīd – “Lucidus”, “Volts-1” un “Evopipes”. Pret četrām pēdējām izmeklētā lieta pat nav nonākusi līdz prokuratūrai. Valsts ieņēmumu dienestam bija aizdomas, ka uzraugošā prokurore nevis palīdz, bet kavē šo procesu. Jaunais ģenerālprokurors uzraugošo prokurori nomainījis.

“Manā izpratnē prokurore bija nedaudz par daudz gribējusi vai par daudz plaši redzēja šo lietu – tā ir nepareiza pieeja, mēs nevaram izmeklēt visu cilvēka dzīvi. Ja mēs esam konstatējuši konkrētu darbību, izmeklējam šo darbību un virzām lietu tālāk. Visu pārējo varam izmeklēt pēc tam, ja mums noilgums to atļauj. Jānosaka robežas – mēs nevaram uzreiz atklāt visu. Bet tur, kur ir nofiksēti pietiekoši pierādījumi,  tad mums lieta jāvirza uz tiesu,” uzsver ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Nodokļu un muitas policijas vadītājs Kaspars Podiņš tagad cer, ka lieta drīz izkustēsies un nebūs bažu par noilguma iestāšanos: “Mēs esam kopā ar lietu iesnieguši arī izmeklēšanas plānu, ko konkrēti mēs redzam, lai pēc iespējas ātrāk šo lietu virzītu kriminālvajāšanai, un šīs iesaistītās personas, kā arī uzņēmumus, kas ir reāli strādājuši, saukt pie likumā paredzētās atbildības.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti