Ekonomikas ministrija aicinājusi kūdras ieguves uzņēmējus nākt klajā ar iniciatīvām, kā efektīvāku padarīt kūdras ieguves uzņēmējdarbību Latvijā. Šim mērķim tiek plānota arī valsts palīdzība, lemjot par izmaiņām nozaru sarakstā, kuru uzņēmumi var saņemt ienākuma nodokļa atlaidi par ilgtermiņa investīcijām. Taču Latvijas Kūdras ražotāju asociācijā norāda, ka uzņēmējiem iniciatīvas netrūkst. Bumba ir drīzāk valsts laukuma pusē, jo šobrīd trūkst stratēģijas, kā izmantot Latvijā esošās kūdras rezerves.
Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas vadītājs Andis Gredzens skaidroja, ka Latvijā pašlaik ražo kūdru, kas ir izmantojama lauksaimniecības vajadzībā, ne enerģētikai. Kūdra Latvijā netiek atzīta kā atjaunojams resurss (arī Eiropas Savienībā ne), arī ne kā biomasa, līdz ar to ir problēmas izmantot enerģētikā. Gredzens norāda, ka uzņēmējiem būtu izdevīgi abi varianti, jo lauksaimniecībā izmanto no augšējiem slāņiem noņemto kūdru, bet pēc tam ir tumšākā kūdra ar lielāko energoietilpību, kas varētu būt ļoti noderīga.
"Es nevaru teikt, ka kūdras ražotāji nespētu sevi pabarot un nopelnīt, doto iespēju robežās viss notiek normāli. Bet no valstiskā, saimnieciskā viedokļa – mēs atstājam purvu platības, jāsaka - degradētas un līdz galam neizmantotas, tas ir slikti. (..) Ja būtu no valsts puses noteikta šī stratēģija, ko mēs atstājam un ko aizliedzam, tad būtu investoriem drošība, ka viņi zina – tiešām, Latvijā šāda politika tiek īstenota un te var nākt iekšā un investēt gan jaunās katlu mājās, gan platību apguvē un izstrādē līdz galam,” sacīja Gredzens.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente Inese Silamiķele uzskata, ka purvu aizsardzība Latvijā tiek veikta Eiropas Savienības direktīvās noteiktajā apjomā. No dabas aizsardzības viedokļa apjoms tiek ievērots, tajā pašā laikā diskusijas par kūdras ieguves platību palielināšanu varētu izvērsties asas. Inese Silamiķele: „Oficiālie dati par kūdras atradņu un teritoriālo sadalījumu valstī – apmēram 4,9% no valsts teritorijas ir dabiski purvi, kuros notiek kūdras veidošanās, bet nepilni 10% ir tas, ko varētu vēl apgūt. (..) Tikai 7% ir sagatavoti kūdras ieguvei.”
„Providus” enerģētikas politikas pētnieks Reinis Āboltiņš atzina, ka argumenti par kūdras izmantošanu enerģētikā ir neviennozīmīgi. Statistika apliecina, ka pēdējo gadu laikā kūdras izmantošana enerģijas ražošanā ir ļoti dramatiski sarukusi. Iemesls tam ir salīdzinoši nelielā kūdras energoefektivitāte. Kūdra nespēj konkurēt ar citiem enerģijas avotiem, vispirmām kārtām jau ar dabasgāzi. Ja kūdra būtu konkurētspējīga, tad kūdru arī dedzinātu vairāk. Diemžēl, bet bez valsts subsīdijām maza ir iespēja, ka kūdra kļūtu interesanta enerģijas ražošanas sektoram. Turklāt tuvākajā laikā arī nav paredzams, ka kūdras ieguvēji spētu panākt sev labvēlīgākus nosacījumus no valsts puses. Realitāte ir tāda, ka dabasgāze un biomasa ir izdevīgāki enerģijas avoti.
