Viņš pieļāva, ka lauksaimnieku zemā interese par biznesa apdrošināšanu pret sausumu varētu būt saistīta ar to dārdzību. "Ja apdrošinās pret šo konkrēto risku ļoti mazs zemnieku skaits, tad attiecīgi arī apdrošināšana ir samērā dārga. Tāpēc, jo lielāks zemnieku skaits pret šo risku apdrošināsies, jo šīs apdrošināšanas izmaksas samazināsies," klāstīja LAA vadītājs.
Jautāts, cik daudz zemnieki apdrošinājuši savu biznesu pret sausumu, Abāšins sacīja:
"Tā aptuvenā sajūta, mazliet papētot arī Lauku atbalsta dienesta datus, pret sausumu ir apdrošinājušies mazāk nekā 10% no kopējā apdrošināto zemnieku skaita," teica Abāšins.
Arī papētot pagājušā gada datus, var secināt, ka pret sausumu lielākā daļa zemnieku nav apdrošinājušies.
Viņš norādīja, ka nevar pateikt lielāko apdrošinātāju lauksaimniekiem izmaksāto kompensāciju par zaudējumiem pērn. "Bet tas, ko mēs jutām un pārrunās ar apdrošinātājiem konstatējām, ka tās atlīdzības reizēm sasniedz desmitiem tūkstošus, un tie ir nevis mazie desmitiem tūkstoši, bet lielie desmiti tūkstoši," klāstīja Abāšins.
Viņš sacīja, ka "pilna skaidrība" par to, cik lielas kompensācijas apdrošinātāji zemniekiem izmaksās šogad par sausuma radītajiem zaudējumiem, varēs pateikt pēc tam, kad zemnieki būs nokūluši ražu. "Tad skatīsies, cik tad tā raža ir liela, vai tā raža ir pavisam niecīga vai nav kults vispār. Pilnie dati noteikti būs rudenī," klāstīja Abāšins.
Pēc viņa teiktā, kopumā Latvijas zemnieki ar daļēju valsts atbalstu arvien aktīvāk apdrošina savu biznesu pret dažādiem riskiem.
"Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu un iepriekšējiem gadiem, zemnieku skaits, kas apdrošinās un ir iesnieguši pieteikumus šim subsīdijām, būtībā ir par 10–15% pieaudzis. Tā lieta, ja tā var teikt, iet vairumā,"
klāstīja LAA vadītājs. "Naudiskā izteiksmē zemnieki ir apdrošinājušies par 12 miljoniem eiro. Tad attiecīgi ir jautājums, cik no tā valsts kompensēs."
Vērtējot lauksaimniecības risku apdrošināšanas dinamiku 10 gadu periodā, Abāšins teica, ka tā ir samērā laba un lauksaimnieki arvien aktīvāk apdrošina savu biznesu. Vēl pirms pieciem gadiem Zemgalē savu biznesu bija apdrošinājuši ap 15%, Kurzemē – 10%, Latgalē – 5% lauksaimnieku, bet tagad attiecībā uz sējumiem Zemgalē tie ir ap 50%, Vidzemē un Kurzemē – trešdaļa, bet Latgalē – ceturtā daļa zemnieku, kas apdrošina savus sējumus.
"Otrs skaitlis. Ja mēs skatāmies pēc platībām, tad šobrīd ir apdrošināti apmēram 350 000 hektāru, kas ir aptuveni trešā daļa no graudaugu sējumiem. Ja mēs skatāmies, kā tas ir gājis desmit gadu periodā, vienmēr, protams, var gribēt, lai tas progress būtu ātrāks un aktīvāks. bet visumā, es domāju, ka tā tendence un viss, kā tas ir attīstījies, ir bijis samērā labi," sprieda Abāšins.
KONTEKSTS:
2023. gada pavasaris nesis problēmas lauksaimniecības nozarē – pavasara salnas nozīmīgi ietekmēja augļkopību un ilgstošais sausums kopš aprīļa ir būtiski ietekmējis augkopību un lopkopību.
Eiropas Komisija bloka 27 dalībvalstīm kopumā piešķirs 330 miljonus eiro lauksaimnieku atbalstam, tostarp Latvijai atvēlēti nepilni 6,8 miljoni eiro. Latvijā arī plānoti vairāki pasākumi, lai lauksaimniekiem mazinātu salnu un sausuma radītos zaudējumus.
