Likums paredz, ka apkures sezonā no 1. oktobra līdz 30. aprīlim mājsaimniecībām ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem pienāksies atbalsts gadījumā, ja elektroenerģijas, dabasgāzes, siltumenerģijas un decentralizētās kurināmā cenas pārsniegs noteiktu slieksni, ko apstiprinātu Ministru kabinets.
Atbalsts pienāktos mājsaimniecībām, kuru ikmēneša izdevumi uz vienu tās locekli par mājokli veido 30% no mājsaimniecības ienākumiem. Mājsaimniecību atbilstību šiem nosacījumiem noteiktu īpaša informācijas sistēma.
Kādus rādītājus plāno izmantot mājsaimniecību izdevumu aprēķinā
Pirmsšķietami mājokļu izdevumu aprēķināšanai varētu tikt izmantoti izdevumi:
- par ūdensapgādi,
- atkritumu savākšanu,
- kanalizācijas pakalpojumiem,
- mājokļa īres maksu,
- mājokļa uzturēšanu un remontu,
- citus citur neklasificiētus ar mājokli saistītus pakalpojumus,
- apdrošināšanu, kas saistīta ar mājokli,
- elektroenerģija, gāze un cits kurināmais.
Precīzas izdevumu kopas, kas tiks izmantotas aprēķinā, tiks definētas no likuma izrietošajos Ministru kabineta noteikumos.
Iepriekš Klimata un enerģētikas ministrijā skaidroja, ka atbalstu centralizētajiem risinājumiem (elektrība, kas netiek izmantota apkures vajadzībām, dabasgāze, centralizētā siltumenerģija) plānots sniegt automātiski, piemērojot to mājsaimniecības rēķinā, savukārt atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malka, granulas, briketes, dīzeļdegviela u.c.) administrēs pašvaldības.
Šajā apkures sezonā nesniegtu atbalstu par malku "bez čeka".
Likumprojektā uzsvērts, ka atbalsts nav plānots kā konstants, visas apkures sezonas ietvaros piešķirams atbalsts. To plānots piešķirt tikai situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējas svārstības jeb paaugstinājums tirgū, ar to saprotot noteikta cenu līmeņa pārsniegšanu energoresursu biržās.
Lai iecerētais atbalsts stātos spēkā, jaunais likumprojekts Saeimai vēl jāizskata otrajā un trešajā lasījumā.
