Saskaņā ar Eiropas Komisijas jaunāko prognozi, Igaunija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā šogad samazināsies iekšzemes kopprodukts (IKP). Tiek sagaidīts, ka šogad IKP saruks par 0,5%, taču nākamgad palielināsies par 3,1%. Igaunijas ekonomikas izaugsme šogad būs zemāka, savukārt 2025. gadā augstāka par Eiropas Savienības vidējo.
"Tas sākās ar procentu likmēm jaunuzņēmumu sektorā, kas diezgan cieta, salīdzinot ar Latviju un Lietuvu. Mūsu informācijas tehnoloģiju (IT) sektors bija daudz vairāk uz jaunuzņēmumiem orientēts, un mūsu rūpniecību ļoti ietekmēja kritums zviedru un somu nekustamo īpašumu un būvniecības tirgū," skaidroja bankas "Luminor" galvenais ekonomists Lenno Ūskila.
Kā norādīja portāla "Delfi" biznesa sadaļas vadītājs Tanels Sārmanns, domas par to, cik slikti klājas Igaunijas ekonomikai, šobrīd ir dažādas, un ir gan pesimistiskāki, gan optimistiskāki viedokļi. Taču skaidrs, ka Igaunijas galvenā problēma šobrīd ir budžeta deficīts.
"Skaitļi, kas tiek minēti, ir dažādi, sākot no 900 miljoniem eiro līdz pusotram miljardam eiro, ko nepieciešams kaut kā aizpildīt," norādīja Sārmanns.
Lai problēmu risinātu, politiķi piedāvā dažādas idejas. Plašāk apspriestā ir auto reģistrācijas un ekspluatācijas nodoklis.
Tāpat arī nodoklis saldinātiem dzērieniem, ar ko, protams, esot neapmierināti attiecīgās nozares pārstāvji. Kopš šī gada no 20% līdz 22% paaugstināts arī pievienotās vērtības nodoklis.
Tāpat ir diskusijas par to, ka, iespējams, būtu nepieciešams jauns nodoklis aizsardzības sektorā, kura ieviešanai sabiedrība būtu pretimnākošāka nekā citiem nodokļiem. "Luminor" galvenais ekonomists Lenno Ūskila norāda, ka tiek vai tiks celti teju visi nodokļi.
"Tas, kas ir pareizi šajās nodokļu izmaiņās, ir tas, ka Igaunijā pievēršas "grēku" aplikšanai ar nodokli. Proti, lielāki nodokļi alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem, auto nodoklis kā piesārņotājam. Tātad, virzoties prom no ienākumu aplikšanas ar nodokli un apliekot ar nodokli to, ko mums nevajadzētu darīt un veidojot veselīgāku un mazāk piesārņotu vidu," pauda ekonomists.
Tikmēr žurnālists Sārmanns saka, ka sabiedrība un uzņēmēji sagaida arī to, ka izdevumus apcirps valdība, kas paudusi gatavību to darīt. Ir runas par to, ka ministrijām būtu jāsamazina tēriņi par 8%–10%.
Taču vēl nav skaidrs, tieši kam šo naudu ministrijas atņemtu.
Kopumā ideju esot daudz, tādēļ cilvēki esot apjukuši un neapmierināti, jo valdības komunikācija par izmaiņām nodokļos līdz šim nav bijusi īpaši veiksmīga, uzskata "Delfu" žurnālists:
"Varbūt valdība ir nobijusies. Jo, protams, tā vēlas apmierināt sabiedrību. Mums arī būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas varbūt nav tik svarīgas šeit, bet vienalga… domāju, ka tādēļ viņi nevēlas pieņemt šos grūtos lēmumus un nākt klajā ar dažādiem risinājumiem. Cilvēki nesaprot, kādēļ ir vajadzīgi tik daudz risinājumi, nevis viens vai divi."
Sārmanns pieļāva, ka pēc vēlēšanām valdības komunikācija par tālāko kursu varētu būt skaidrāka un rīcība ātrāka. Savukārt ekonomists Lenno Ūskila atzīst, ka šis nav viegls laiks nodokļu celšanai, un pauž pārliecību, ka risinājums būtu ar nodokļu izmaiņām rīkoties pakāpeniski, jo cilvēki šobrīd sarežģītajos ekonomikas apstākļos cenšas tikt skaidrībā ar savu finansiālo situāciju.
