ĪSUMĀ:
- Vienošanās nav panākta; Latvija nepiekrīt strīdu risināšanai privātās šķīrējtiesās.
- Šlesera ģimenes uzņēmumam vienošanās ar Muhamedu Alabaru par sadarbību.
- Alabara projektus saista vērienīgu investīciju solījumi, siltas attiecības ar diktatoriem.
- Šlesers mēģinājis panākt, lai tiktu virzīts investīciju aizsardzības līgums starp Latviju un AAE.
- Latvijas uzņēmējiem šāds investīciju aizsardzības līgums nav īpaši aktuāls.
- LIAA: Projekts valstij nepieciešams; pastāv riski, bet ar tiem jāstrādā.
-
Drošības iestādes ir izvērtējušas Andrejsalas investoru; riskus Latvijas drošībai nesaskata.
Par līguma tekstu vienošanās nav panākta. Tostarp Latvija nepiekrīt strīdu risināšanai privātās šķīrējtiesās. Pēdējos gados Latvijā un arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā mainās attieksme pret investīciju aizsardzības līgumiem, tai skaitā pret privātām šķīrējtiesām. Un, vedot sarunas ar AAE, Latvijai ir saistoši ES investīciju politikas pamatprincipi, raidījumam "De facto" norāda Ārlietu ministrija.
Investīciju aizsardzības līguma slēgšana nav priekšnoteikums investīcijām. Latvijai iepriekš bijusi visai sāpīga un dārga pieredze ar šķīrējtiesām, kurās risinātie strīdi valstij izmaksājuši miljonus.
AAE nekustamā īpašumu projektu attīstītāja Mohameda Ali Alabara vārds pēdējos mēnešos tiek locīts gan kontekstā ar futbola stadiona būvniecību Lucavsalā, gan solījumu Andrejsalas apbūvē ieguldīt divarpus miljardus eiro. Alabars ar Rīgas vadību janvārī noslēdza sadarbības memorandu. Tas nerada pusēm materiālu atbildību, tomēr Rīga apņēmās nodrošināt raitus saskaņošanas procesus, kā arī attīstīt publisko infrastruktūru. Šonedēļ Andrejsalā strādnieki izliek karogus ar uzrakstu "Riga Waterfront".
"Manam ģimenes uzņēmumam ir izdevies panākt vienošanos ar Muhamedu Alabaru par sadarbību. Mēs esam izveidojuši kopuzņēmumu, kurš realizēs lielāko nekustamo īpašumu projektu Ziemeļeiropā," tā 3. aprīlī partijas "Latvija pirmajā vietā" "YouTube" kontā ievietotā video no Dubaijas vēstīja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā").
Muhameda Ali Alabara projektus saista vērienīgu investīciju solījumi, viņam ir siltas attiecības ar tādiem diktatoriem kā Aleksandrs Lukašenko un Ramzans Kadirovs, kas bijis viesis arī Alabara dēla kāzās.
Publikācijas liecina, ka Alabara miljardu projektus vairākās valstīs vieno arī tas, ka tie atrodas pie ūdens, tiem nodrošina valsts vai pašvaldību atbalstu un tos pavada dažādi skandāli.
Tā tas noticis gan Serbijā, gan Albānijā, gan Horvātijā, kur Zagreba no projekta atteikusies. Šopavasar paziņots par investīciju plāniem arī Ungārijā.
Vaicāts, vai ir zināms, kāda ir investora naudas izcelsme, Šlesers atbild: "Gribu informēt, ka Apvienotajiem Arābu Emirātiem ir tas saucamais "Sovereign Wealth fund", kuram ir viens triljons, un izvieto šo naudu daudzās pasaules valstīs. Tā kā nosauktie trīs miljardi, tā ir neliela daļa no tiem līdzekļiem, kas ir principā liela daļa naudas, nāk arī no šī fonda. Bet es nevaru šodien jums ne apliecināt, ne noliegt."
65% "Riga Waterfront" pieder Alabara pārstāvētajam "Eagle Hills". Pārējie 35% – "NĪ Holdings", kam ir gandrīz visa attīstāmā teritorija Andrejsalā. "NĪ Holdings" pastarpināti pieder Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenes locekļiem un "Rietumu bankas" līdzīpašniekam Leonīdam Esterkinam.
Pirms nākamnedēļ plānotās arābu vizītes un projekta oficiālās prezentācijas Šlesers dažādos veidos un dažādos līmeņos mēģinājis panākt, lai tiktu virzīts investīciju aizsardzības līgums starp Latviju un AAE.
"Tagad, kad Rīgas dome ir parakstījusi šo sadarbības protokolu jeb līgumu ar "Eagle Hills" uzņēmumu par vairāk nekā trīs miljardu investīcijām, tad, protams, parādās jautājums, ka ir svarīgi, lai investīcijas tiktu abpusēji aizstāvētas. (..) Esmu runājis gan Ārlietu ministrijā, esmu runājis arī ar premjeru, esmu runājis ar prezidentu, minējis šo jautājumu, un es saprotu, ka tas jautājums ir procesā, bet, kad tas tiks parakstīts, to es nevaru jums atbildēt," saka Šlesers.
Latvijas uzņēmējiem šāds līgums nav īpaši aktuāls – lai gan ar AAE notiek ekonomiskā sadarbība, investēts tur tikpat kā nav. Arī no AAE puses Latvijā līdz šim būtisku investīciju nav bijis.
Sarunas par investīciju aizsardzības līgumu ar AAE sāktas 2017. gada nogalē. Par līguma tekstu vienošanās nav panākta. "De facto" zināms, ka līgumprojektā strīdus piedāvāts risināt privātās šķīrējtiesās, kas nav Latvijas interesēs un kam Latvija nepiekrīt.
Ārlietu ministrija uzsver, ka pēdējos gados ES un Latvijā ir mainījusies attieksme pret investīciju aizsardzības līgumiem, tostarp – pret privātajām šķīrējtiesām, un tas arī ietekmē sarunu gaitu. ES dalībvalstis savstarpēji jau ir pilnībā atteikušās no investora un valsts strīdu izšķiršanas privātās, konkrēta strīda izšķiršanai veidotās (ad hoc) šķīrējtiesās.
"Sarunas ir gājušas vairākus gadus – ne visai aktīvi. Šobrīd viņas arī neko aktīvi nevirzās, tas ir atkarīgs no divām pusēm. No Emirātu puses, no mūsu puses. Tie viedokļi, kas tur ir, – man tā šķiet tāda rutīna. Tādi līgumi ir jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju. Eiropas Komisijai ir jāiepazīstas un jādod atļauja. Tādā procesā mēs vispār neesam tikuši. Skaidrs ir tas, ka tuvojas Arābu Emirātu ārlietu ministra, ekonomikas ministra vizīte 22. [maijā]. Šīs vizītes ietvaros līgums nebūs gatavs kaut kādas parakstīšanas stadijā," saka ārlietu ministre Baiba Braže.
Šlesers jautājumu par investīciju aizsardzības līguma aktualizēšanu mēģināja virzīt kādā no frakcijas "Latvija pirmajā vietā" tikšanās reizē ar Valsts prezidentu. Tur viņam atbildēts, ka šis jautājums ir Ārlietu ministrijas kompetencē.
Uz jautājumu, ar ko īsti viņš ticies Ārlietu ministrijā, Šlesers atbild: "Man bija saruna ar ministri, ja, pēc viņas apstiprināšanas es satikos un gribēju noskaidrot, kāds ir viņas viedoklis saistībā ar sadarbību ar konkrēto reģionu, mēs apmainījāmies viedokļiem."
Braže pati tikšanos ar Šleseru noliedz, bet vēlāk norāda, ka ar viņu runājusi tikai viņas kā ministres apstiprināšanas procesa ietvaros Saeimas frakcijā. "Ciktāl tas attiecas uz mani, Šlesera kungs nav mēģinājis specifiski runāt par investīciju aizsardzības līgumu. Tās sarunas par šo līgumu starp ministrijām un starp valsts iestādēm, tur ir vairākas ministrijas iesaistītas, iet jau vairākus gadus. Sarunas ir, tāds ir tas process no abām pusēm. Ir kaut kādi viedokļi, tie tiek skaņoti. Bet nu kaut kāds spiediens no Šlesera kunga puses uz mani – nē, nav bijis," saka Braže.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) definējusi, ka potenciālo mērķa investora profilu raksturo stabils finanšu stāvoklis, tas ir bāzēts ES, NATO un OECD dalībvalstīs, kā arī tam nav identificēti reputācijas riski līdzšinējā darbībā. Emirāti gan neietilpst uzskaitīto valstu grupā.
LIAA Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības AAE vadītājs Arnis Celitāns saka: "Vai šis projekts mums kā valstij būtu nepieciešams? Jā. Vai tur pastāv riski – jā! Bet ar šiem riskiem var strādāt.
Un šim visam var sekot līdzi, noteikti. Tas arī, visticamāk, šie riski ir atkarīgi no tā, kāda veida šis līgums tiek noslēgts, kāda ir šī aizsardzība – gan valsts aizsardzība, gan investoru aizsardzība. Un, visticamāk, mainoties kaut kādai situācijai – politiskajai valstī, normatīvajiem aktiem, tad, protams, ja šis līgums ir nelabvēlīgs konkrētajā valstī, privātais investors var sūdzēt valsti starptautiskajā šķīrējtiesā un ar lielāku iespējamību viņš arī, visticamāk, šo tiesu var uzvarēt. Tāpēc tas viss ir jādara, kā es minēju iepriekš, konstruktīvi, prātīgi, bet to var realizēt. Es neteiktu, ka mums būtu no šī jāatsakās, bet tieši otrādi – būtu jārealizē."
Drošības iestādes ir izvērtējušas Andrejsalas potenciālo investoru un riskus Latvijas drošībai nav saskatījušas.
Šlesers Saeimā vada deputātu grupu sadarbībai ar AAE. Viņa vietnieks Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts") par grupas vadītāja aktivitātēm neko nezināja: "Man liekas, viena sēde ir bijusi, un šobrīd mums nav nekādas papildu informācijas no deputātu grupas vadītāja par tām lietām, ko jūs minat".
Uz jautājumu, vai līguma esamība ir viens no investora ienākšanas nosacījumiem, Šlesers atbild – būtu svarīgi, lai tas ir.
Jāuzsver, ka ES mērķis šobrīd ir panākt starptautiskas, pastāvīgas daudzpusējas tiesas izveidošanu. Sarunas par to notiek ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijā, kurai ir mandāts veikt ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas reformu.
