Šādas debates notiek pirmoreiz, un tā ir laba iespēja saprast, kas vēl ir jāpaveic, lai ekonomika augtu, un kas ir bremzējošie faktori. To arī savā uzrunā norādīja premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), uzsverot, ka valsts pārvaldei ir mazāk jāfokusējas uz uzņēmēju kontrolēšanu, tā vietā valstij jādomā par to, kā ļaut uzņēmējiem radīt jaunas idejas, nebaidoties kļūdīties.
Siliņa piedāvāja valdības redzējumu tam, kā šādu uzņēmējdarbības vidi veidot – pirmkārt, uzņēmējiem ir vajadzīgs kapitāltirgus, otrkārt – svarīga investīciju piesaiste, treškārt – birokrātijas mazināšana un administratīvo procesu paātrināšana. Arī nodokļu vienkāršošana ir vēl viena svarīga tēma, kas jārisina.
Lielākās diskusijas bija par abiem dokumentiem – Ekonomikas attīstības plānu un Latvijas Stabilitātes programmu nākamajiem četriem gadiem un to, kā panākt ekonomikas izrāvienu.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka šogad Stabilitātes programmas izstrādes laikā vairāk nekā iepriekš bija jādomā par norisēm ārpus Latvijas, kas ietekmē arī mūsu ekonomiku. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas publiskās finanses ir saspringtas, bet stabilas. Lai arī zemāka ekonomikas izaugsme un inflācija ir samazinājušas ieņēmumu plūsmu, nav nepieciešami būtiski taupības pasākumi.
Tajā pašā laikā finanšu ministrs vērsa uzmanību uz to, ka beigušies tie laiki, kad budžeta veidošanas laikā varējām piešķirt ievērojamu papildu atbalstu nozarēm. Turpmāk atbalstu saņems tikai tie projekti, ja tiem atrasti atbilstīgi finanšu avoti. Ministrs īpaši pieminēja aizsardzības nozari, kam ir absolūta prioritāte šajos ģeopolitiskajos apstākļos.
"Potenciālās investīcijas aizsardzībā iespējams finansēt jau šogad un nākamgad. Pašreizējās prognozes rāda, ka šogad rudenī mums ir iespējas budžetā ietvert potenciālos papildu izdevumus aizsardzībai.
Tāpat aizsardzības vajadzībām, ja tas būs nepieciešams, esmu gatavs piedāvāt PVN likmes palielināšanu. Tā ir pēdējā iespēja, ko paturu rezervē, ja visas citas iespējas ir izsmeltas," teica ministrs.
Tikmēr Ekonomikas ministrija jau izvirzījusi mērķi nākamo desmit gadu laikā panākt, lai Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) sasniegtu 83 miljardus eiro, un tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz straujāki ekonomikas pieauguma tempi ik gadu.
Debatēs izskanēja daudz jautājumu, kā to panākt. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) debašu laikā uzsvēra nepieciešamību investēt un palielināt produktivitāti, kas ir viens no galvenajiem atslēgvārdiem ceļā uz ekonomikas tempa pieaugumu. Tāpat jāiegulda eksporta paplašināšanā un inovāciju veicināšanā.
Pēc ekonomikas ministra teiktā, debašu "sausais" atlikums būšot Saeimas deputātu priekšlikumu iekļaušana valdības rīcības plānā, kas tad arī ir šā brīža valsts vadītāju galvenais plānošanas dokuments, tai skaitā ekonomikas attīstībai.
Tikmēr Saeimas deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie") uzskata, ka Latvijas ekonomika joprojām atražo deviņdesmito gadu radītos izaicinājumus – zemus nodokļus kapitālam, augstus nodokļus darbaspēkam, negatīvu demogrāfiju un relatīvi vienkāršu tautsaimniecību, un lielu sociālo nevienlīdzību, kas īpaši izpaužas reģionāli. Ekonomikas attīstībai jākļūst straujākai, bet esot jāsāk ar prioritāro nozaru nosaukšanu.
"Ekonomikas ministra sagatavotais ziņojums iezīmē dažas no iespējām – ūdeņraža tehnoloģijas, enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, bioekonomika, biomedicīna, viedā enerģētika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT). Šādi uzsvari uz perspektīvu tehnoloģiju attīstību ir pareizi. Valsts loma ir organizēt plašāko vidi, kur uzņēmumi un jaunuzņēmumi sadarbojas ar universitātēm, komercializējot zināšanas un iekļaujoties lielo uzņēmumu piegādes ķēdēs. Bet svarīgi nezaudēt mērķtiecību uz prioritārajām nozarēm, citādi šim darbam veltītā enerģija tiks izkliedēta un fragmentēta. Latvija ir maza valsts, un mūsu uzdevums ir specializēties, veidojot savu nišu globālajā ekonomikā," pauda Šuvajevs.
Par skaidrāku prioritāšu noteikšanu izteicās gan Nacionālās apvienības, gan partijas "Latvija pirmajā vietā" deputāti, savukārt "Apvienotā saraksta" (AS) deputāti kritizēja valdību par to, ka nav saņemtas izvērstas atbildes, kāda politika tiks īstenota attiecībā uz investīcijām, nodokļiem, tirdzniecībā, makroekonomikā un infrastruktūras attīstībā. Tāpat šajā kontekstā nevarot "paslaucīt zem deķa" imigrācijas jautājumus.
Aiva Vīksna (AS) pauda bažas par to, ka jaundibināto uzņēmumu līkne samazinājusies līdz zemākajam līmenim pēdējo gadu laikā un tas radot bažas par ekonomiku kopumā, vai būs "tautas ataudze". Tieši uzņēmēji ir mūsu drošības garants reģionos, uzsvēra Vīksna.
Debatēs arī izskanēja pārmetumi, ka abi debašu galvenie dokumenti ir atšķirīgi, tomēr ekonomikas ministrs kliedēja bažas, sakot, ka jau ir izstrādāti dokumenti, kas paredz konkrētu pasākumu ieviešanu ekonomikā.
Atbildot uz deputātu jautājumiem par atbalstu konkrētām nozarēm, ministrs pauda – iesim tajās, kur būs augstāka pievienotā vērtība un eksports, ko jau parādījusi kokrūpniecības nozare.
Skaidrs, ka ekonomikas izaicinājumi šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir lieli un to ļāva apzināties šīs dienas ekonomikas debates Saeimā.
Parlamentā aizvadītās debates pozitīvi vērtē "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņa ieskatā sarunas rādījušas, ka politiķi apzinās nepieciešamību radīt uzņēmējiem labu vidi, lai attīstītu Latviju.
"Man šķiet, ka tiešām Latvijas politikā kaut kas ir mainījies. Politiķi sāk runāt par ekonomiku ar aizrautību.
Turklāt arī no partijas vai partijām, kuras agrāk ar to neizcēlās, kurām šķita, ka tur var kaut ko pārdalīt. (..) Ekonomikas jautājumi, attīstības jautājumi iegūst lielāku dienaskārtību, līdz ar to arī prāta, acu un ausu daļu. Arī tajā runātajā saturā, manuprāt, bija attīstība, bija kvalitatīva attīstība. Tas tiešām bija interesanti," sacīja Strautiņš.
