Katrs trešais ekonomiski neaktīvais ir ar zemu izglītības līmeni
CSP dati liecina, ka visvairāk iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni ir ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, piemēram, skolēnu, studentu un pensionāru vidū – 129,2 tūkstoši jeb 29,9%.
Informatīvajā apskatā apkopota informācija par 30 381 mājokli.
Kopumā aptaujāti 34 200 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem.
2023. gadā šādu personu visvairāk bija Rīgā un Pierīgā (39,5%), kur ir arī vislielākais iedzīvotāju skaits. Tam sekoja Kurzemes reģions, kur dzīvoja 16,8% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni.
Starp bezdarbniekiem 16,0% bija ar pamatskolas vai zemāku izglītības līmeni, no tiem lielākā daļa (31,6%) Latgales reģionā.
Nodarbināto vidū 7,3% bija ar pamata vai zemāku izglītību, no tiem lielākā daļa dzīvoja Rīgā un Pierīgā (31,4%) un Kurzemes reģionā (21,8%).
Neseno absolventu nodarbinātības līmenis Latvijā augstāks nekā kaimiņvalstīs un ES vidēji
2023. gadā 85,2% nesen absolvējušo Latvijas iedzīvotāju 20–34 gadu vecumā bija nodarbināti. Tas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (83,5%), Lietuvā (80%) un Igaunijā (84,7%).
Visaugstākais neseno absolventu nodarbinātības līmenis ES bija Maltā (95,8%) un Nīderlandē (93,2%), bet viszemākais – Itālijā (67,5%) un Grieķijā (72,3%), ierindojot Latviju 12. vietā pēc augstākā neseno absolventu nodarbināto īpatsvara ES valstīs.
10 gadu laikā neseno absolventu nodarbinātības līmenis Latvijā ir palielinājies par 7,0 procentpunktiem, ES – par 9,2 procentpunktiem.
Latvijā nesen absolvējušo sieviešu nodarbinātības līmenis (86,2%) bija augstāks nekā vīriešu (84,2%). Vidēji ES vīriešiem tas ir augstāks (85,0%) nekā sievietēm (82,0%).
