Komercbanku apkopotais kreditēšanas indekss raksturo sabiedrības vēlmi aizņemties, vienlaikus sekojot arī banku sektora vēlmei kreditēt. Gadu gaitā šis indekss audzis, pērn sasniedzot jaunu augstāko punktu kopš tā izveides 2018. gadā. Pagājušajā gadā augsto procentlikmju un inflācijas dēļ aizņemšanās ir sabremzējusies – no jauna izsniegto kredītu apjoms samazinājies par 15%. Taču ilgākā termiņā bankas redz vietu izaugsmei.
Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Ainars Balcers norādīja, ka šobrīd inflācija rūk, algas aug, pirktspēja atgriežas un darba tirgus ir stabils.
Tomēr šobrīd Latvija no saviem kaimiņiem Baltijā atpaliek dažādos kreditēšanas segmentos, tai skaitā uzņēmējiem. Aptaujās par iemesliem, kas kavē viņu izaugsmi, uzņēmēji bieži vien min tieši finansējuma trūkumu. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts atzīmēja, ka problēmas ir gan mazākiem, gan lielākiem uzņēmumiem:
"Tas ir mazliet mīts, ka lieliem uzņēmumiem šie nosacījumi ir ļoti labi. Jā, tie ir labi, salīdzinot ar mazo un vidējo uzņēmumu segmentu, bet, ja mēs skatāmies Eirozonas kontekstā, tāpat tās procentu likmes ir augstākas nekā citviet Eirozonā. Un arī tās ķīlas prasības, kas tiek prasītas no uzņēmējiem, ir krietni stingrākas."
Akmens, iespējams, jāmet arī pašu uzņēmēju dārziņā, norādīja Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Ģirts Glāzers:
"Uzņēmumi varētu aizņemties daudz vairāk.
Viņu finanšu pārskati un viņu iespējas rāda, ka tas apjoms varētu būt divkārt lielāks, bet uzņēmumi savā ziņā ir konservatīvi, kas varbūt ir labi šobrīd, ņemot vērā, ka mēs esam ekonomikas cikla lejā.
Ir dārgas aizņemšanās maksas. Bet mēs ceram, ka viņi nākotnē aizņemsies."
Saistībā ar kreditēšanu Latvijā bieži tiek minēts vēl viens fakts – nesamērība starp dažādiem Latvijas reģioniem. Un tiešām, salīdzinot Rīgu un Pierīgu ar pārējo Latviju, hipotekārajos kredītos nospiedošs pārsvars ir tieši Rīgai un Pierīgai. Taču, kā norādīja bankas, uz uzņēmumiem šis īsti neattiecoties. Īpaši mazo un vidējo kompāniju segmentā, kur, piemēram, "SEB bankai" reģionos izsniegto kredītu summa bijusi lielāka nekā Rīgā un Pierīgā.
To apstiprināja "SEB bankas" mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas segmenta vadītājs Ģirts Priede:
"Ja paskatās pret to, cik katrs reģions sastāda īpatsvaru mūsu kopproduktā un to, cik "SEB bankai" ir liels kredītportfelis, tad nevarētu teikt, ka viens reģions ir labāks vai sliktāks. Viņi aizņemas tik daudz, cik viņi spēj radīt preces un pakalpojumus konkrētajā vietā."
Kā liecina bankas informācija, Latvijas uzņēmēju aizņemšanās iespējas ir daudz augstākas, nekā tās ir pašlaik.
Kredīta saņemšanai Latvijā atbilst ap 21 000 uzņēmumu, bet kredītu saņēmuši tikai 4500.
