Uzturlīdzekļu vai tā saucamo alimentu nemaksātāju parādnieku skaits pēdējos gados bijis nemainīgs – ap 42 000. Valstij šie ļaudis ir parādā 557 miljonus eiro. Viņu nesamaksāto sedz no valsts budžeta – no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Pašlaik likums prasa no parādniekiem ieturēt tik lielu ienākumu daļu, ka alimentu nemaksātāji izvēlas ienākumus saņemt aploksnē un uzturlīdzekļus nemaksāt. Tādējādi valsts makam garām paiet lielas summas nodokļu maksājumos.
Liela problēma ir naudas piedziņas iespējas – uzturlīdzekļu parādnieki visbiežāk neuzrāda pietiekami lielus legālus ienākumus, lai no viņiem ko varētu pieprasīt. Problēmas apspriešanai Saeimas apakškomisijā aicināti ministriju, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī darba devēju un uzņēmēju organizāciju pārstāvji.
Apakškomisijas vadītāja Linda Matisone ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka skaitļi ir dramatiski:
"Latvijā gandrīz katrs desmitais bērns saņem alimentus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, savukārt gandrīz katrs desmitais strādājošais ir alimentu nemaksātājs. Tam ir tiešs sakars ar ēnu ekonomiku, jo, visdrīzāk, šie cilvēki algu saņem aploksnēs. Mēs esam aicinājuši visas puses maksimāli iesaistīties.
Darba devēju pārstāvjiem varētu būt liela loma, jo viņi ir tas starpposms, kas izmaksā algas arī aploksnē. Tāpēc arī viņiem vajadzētu mēģināt mums pateikt, kas būtu tas, kas strādātu.
Vai tie būtu individuāli grafiki ar šiem uzturlīdzekļu nemaksātājiem, varbūt tiesu izpildītāji neizdara savu darbu līdz galam. Droši vien neder viena recepte visiem."
Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova norādīja, ka nelegālās algas saņēmējs gan ir tikai daļa no ēnu ekonomikas:
"Viņš pavelk līdzi arī citas ēnu ekonomikas komponentes. Aplokšņu algas veido lielāko daļu – 47% no ēnu ekonomikas, bet otrā pusē ir arī darba devējs. Darba devējs, lai samaksātu aploksnē konkrētam darba ņēmējam, ir spiests gan neuzrādīt peļņu, gan neuzrādīt darbiniekus. Vienlaikus tas cilvēks arī meklē [iespējas iegādāties] preces un pakalpojumus nereģistrētā veidā, it īpaši, ja pirkumi ir dārgāki. Meklē [iespējas norēķināties] skaidrā naudā, ir ķēdes efekts." Bogadnova norādīja, ka arī šādu cilvēki ģimenes locekļi meklē iespējas saņemt algu skaidrā naudā un, lai izvairītos no caurskatāmības, meklē iespējas izmantot pakalpojumus ēnu ekonomikā.
"Šis darbinieks iziet apli. Ja viņš neatrod ēnu uzņēmumu, kurā strādāt, tad ir taisns ceļš uz ārzemēm. Jo tur klāt netiek," norādīja Saeimas deputāts Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība).
Šobrīd aptuveni 10% no visiem Latvijas bērniem uzturlīdzekļus saņem no valsts, jo viņu vecāki uzrāda, ka ir bez ienākumiem, mantas un arī reģistrētas darba vietas.
Viens no risinājumiem – parādniekiem labvēlīgāks regulējums
Uzturlīdzekļu naudas piedzīšanas iespējas izrādījušās pārāk vārgas, lai gan paredzētie mehānismi ir līdzīgi kā citās Eiropas valstīs. Problēmu pastiprina fakts, ka vairāk nekā pusei uzturlīdzekļu garantiju fonda parādnieku ir kriminālsods – ap 40% alimentu nemaksātāju sēdējuši cietumā. To papildina arī nenomaksāti ātrie kredīti un soda naudas. Tātad šīs publikas atgriešanās legālajā ekonomikā ir samilzusi un iestrēgusi problēma.
Lai šo problēmu pakāpeniski risinātu, Tieslietu ministrijā tapuši Civilprocesa likuma grozījumi, kas paredz šīs obligāti atvelkamās summas samazinājumu. Tādējādi cerēts radīt apstākļus parādniekiem iznākt no pelēkās zonas.
Viens no risinājumiem, ko paredzēts apspriest, paredz uzturlīdzekļu parādniekiem labvēlīgāku regulējumu saistībā ar ieturējumiem no darba samaksas un tai pielīdzinātiem maksājumiem.
Sagatavotais regulējums paredz, ka parādniekam saglabā naudas līdzekļus 50% apjomā no minimālās algas, kā arī 15% par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu.
Savukārt no summas, kas pārsniedz saglabājamos naudas līdzekļus, ieturētu vien 30%.
Piemēru nosauca Saeimas atbildīgās apakškomisijas priekšsēde. Viņa esošo sistēmu nosauca par brāķi, kas tikai vairo parādu summu.
"Ja cilvēks nopelna 1367 eiro, tad, veicot visus ieturējumus, viņš uz rokas saņem tikai 350 eiro. Tas automātiski cilvēku iedzen ēnu ekonomikā. Tāpēc esošais regulējums ir brāķis. Jaunie grozījumi, kas tiek piedāvāti, šo situāciju proporcionāli maina. No tiem pašiem 1367 eiro cilvēkam paliek uz rokas vairāk nekā 1000. Tie ir pilnīgi citi spēles noteikumi," klāstīja Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone ("Apvienotais saraksts").
Papildus tam grozījumi Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksā paredz zvērinātam tiesu izpildītājam izvērtēt iespēju ļaut parāda un sprieduma izpildes izdevumu samaksu veikt vairākos maksājumos.
Vienlaikus jau ilgāku laiku alimentu parādnieki var noslēgt arī atsevišķu vienošanos ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu par parāda atmaksas grafiku un summām atbilstoši katra individuālām iespējām.
Gada sākumā bija ap 3500 šādu vienošanos.
Gan šī pieeja, gan arī apsolījums likumā līdz 2028. gadam noteikt nemainīgu pamatparāda procentu maksājumu jau nesot rezultātus. Pērn Uzturlīdzekļu garantiju fondā izdevies atgūt 16 miljonus eiro, un iecerētie Civilprocesa likuma grozījumi veicināšot uzturlīdzekļu atgūšanu no parādniekiem, pārliecināta ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna ("Jaunā Vienotība"):
"Jā, tas varētu šķist maz uz kopējā parādu fona, bet, paskatoties, ka šis ledus vispār ir sakustējies, 16 miljoni eiro ir pietiekami liela summa. Lielākā, ko esam atguvuši. Tāpēc aicinu ieklausīties un atbalstīt šo likumprojektu, kas ir būtisks solis virzienā, lai šos cilvēkus iesaistītu Latvijas darba tirgū un ieraudzītu naudu ieplūstam šajā Uzturlīdzekļu garantiju fondā un arī citu kreditoru naudas līdzekļos."
Topošo regulējumu slavēja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Kaspars Gorkšs. Pēc viņa teiktā, tas nodrošināšot, ka cilvēkam, kurš apņēmies segt uzturlīdzekļu saistības, no ienākumiem paliktu pietiekami līdzekļi ikdienas vajadzību turpināšanai, vienlaikus ar iespēju segt parādus. Šie Civilprocesa likuma grozījumi ir Saeimas Juridiskās komisijas darba kārtībā nolūkā pieņemt jau līdz Jāņiem.
