Komisare stāstīja, ka par Rēzeknes kavētajiem maksājumiem ministrija vēl maijā nezināja. Vēlāk, kad kļuva skaidrs, ka pilsētai ir finanšu problēmas, ministrija lūdza grozīt budžetu, bet "sākums bija ļoti negribīgs Rēzeknes pusē".
Ministrijas pārstāve arī norādīja, ka ārēji apstākļi – kredītprocentu likmju kāpums, energoresursu sadārdzināšanās un algu pieaugums – bija vienādi visām pašvaldībām, turklāt Rēzekne nav pašvaldība ar zemākiem ieņēmumiem, "aiz tās ir vēl kādas 11 pašvaldības".
Un, pēc Komisares teiktā, Rēzekne negribīgi atklāja informāciju par savu finanšu situāciju, arī tagad informācija katru reizi mainās, "šobrīd nevaram uzticēties Rēzeknes skaitļiem", tāpēc ministrija lūdza Valsts kontrolei pārbaudīt, kas notiek uz vietas.
Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Edgars Korčagins raidījumā "Krustpunktā" pauda, ka Valsts kontrole jau sazinājās ar pašvaldības revidentu, skatīsies viņa darba apjomu, vai bija indikācijas, vai bija jāpamana kādi riski Rēzeknē.
Korčagins arī piebilda, ka kopumā Valsts kontrole novēroja, ka nereti pašvaldību investīcijas ir saplānotas pārlieku ambiciozi, ir tādas, kur nav cerību, ka pārskatāmā nākotnē tās atmaksāsies, bet tās uzliek slogu vietvaru budžetiem nākotnē.
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst 3,9 miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai.
Rēzeknes pašvaldība sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija (FM) nav guvusi pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") aicināja VK izskatīt iespēju tuvākajā laikā veikt ārkārtas revīziju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā. Tikmēr Rēzeknes pašvaldības domes sēdē piektdien, 1. septembrī, plānoja lemt par finanšu stabilizācijas procesa sākšanu.
