ĪSUMĀ:
- Vilsonu ģimene, atgriežoties Latvijā uz dzīvi no Īrijas, priecājas par bērnu pulciņu iespējām, tomēr saikni ar Īriju vēl uztur.
- Profesore: Atgriešanos Latvijā kavē piemērotu darba vietu trūkums; arī mājokļu jautājums ir sāpīgs.
- Veilandu ģimene pēc atgriešanās izveidojusi savu uzņēmumu, bet norāda uz birokrātiju.
- VARAM plāns – katru gadu no ārvalstīm Latvijā palīdzēt atgriezties 500 iedzīvotājiem.
- Reemigrantu skaits Latvijā pieaug.
Vilsonu ģimenes stāsts
Ar Sanitu Vilsoni Latvijas Radio tikās Bauskā, zaļā privātmāju rajonā, kur ģimene pirms trīs gadiem nopirka nepabeigtu privātmāju. Sanita pati uz Īriju aizbrauca uzreiz pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, lai sakrātu naudu dzīvoklim. Bet, kā bieži gadās, plānotā gada vietā Īrijā nodzīvoja 20 gadus.
Sanitas vīrs Jānis joprojām strādā par autovadītāju Īrijā, bet kopš septembra Sanita ar meitām, pirmklasnieci Katrīnu un trešklasnieci Sonoru, dzīvo Bauskā, lai meitas iegūtu izglītību latviešu valodā.
"Man nepatīk tā skolu sistēma Īrijā, viņiem mainās skolotāji katru gadu, tas viss bija paralēli arī ar pandēmiju, un tad tu nevari ieiet skolā un tu nesaproti, kā tur tam bērnam ir gājis.
Sākām meitenes pa vasarām sūtīt uz šejieni pie brāļa dzīvoties," pastāstīja Sanita. Latviešu valoda abām meitenēm vēl jānostiprina. Angļu valodā runāt prot, bet jāmācās rakstīt. Visvairāk Sanita novērtē to, ka bērniem Latvijā ir dažādas iespējas, kā pavadīt brīvo laiku: "Mums ir mūzikas skola, par kuru maksā 10 eiro mēnesī. Nu labi, dejas tur sanāk dārgāk tāpēc, ka tā ir tā privāta studija. Tāpat bērni mums te, Bauskā, iet uz baseinu sporta stundās, tāpat tautiskās dejas. Visi tie koncerti, visi pasākumi, kas notiek."
Sanita strādā Bauskas pilī par klientu apkalpošanas speciālisti un darbā noder gan angļu, gan krievu valodas zināšanas.
Pēc atgriešanās vissarežģītāk bija iegādāties māju Bauskā.
"Bija jau īpašums Īrijā nopirkts uz kredīta, bet domājām – pārdosim to. Tad atvērām "Citadelē" kontus. Šajā mājā bija tikai baltā apdare, un tad tur sākās kaut kādas tāmju prasīšanas. Prasīja, lai mēs pierādām, ka mums ir nauda, par ko viņu remontēt. Es saku: kā, mēs visu dzīvi dzīvosim un arī remontēsim, kāpēc mums uzreiz ir jābūt tai naudai? Mēs jau bijām šo māju atraduši, un tad es spēju sarunāt ar īpašnieku, ka varbūt tad mēs pusi samaksājām, pārdodam to īpašumu un tad atdodam otru pusi. Viņš piekrita," Bauskas īpašuma iegādi atminējās Sanita.
Ģimene sapratusi, ka mājas pabeigšana prasīs lielas finanses, tāpēc vīrs Jānis palicis peļņā Īrijā.
Atgriešanos kavē darbavietu un mājokļu trūkums
Pērn Zemgalē ar reemigrācijas koordinatoru atbalstu no ārvalstīm atgriezās 118 reemigranti, par 20 vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk atgriezušies Jelgavā un Jelgavas novadā. Lielākoties atgriezušies darbspējīga vecuma cilvēki ar bērniem.
Agnese Bokta par Zemgales plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatori strādā gadu, aizvietojot iepriekšējo darbinieci, kas devusies dekrēta atvaļinājumā. Viņas uzdevums ir sadarboties ar dažādām institūcijām un reemigrantiem, sniedzot viņiem nepieciešamo informāciju, piemēram, par pabalstiem, īres dzīvokļiem, sociālajām garantijām.
2015. gadā Latvijas Universitātē (LU) izveidoja diasporas un migrācijas centru, kas gadā veic divus trīs pētījumus par reemigrāciju un pašvaldību un citu valsts institūciju iesaisti. Centra vadītāja, LU profesore Inta Mieriņa pastāstīja, ka atgriešanos Latvijā kavē piemērotu darbavietu trūkums, un reemigrācijas procesi ir cieši saistīti ar valsts ekonomisko izaugsmi.
"Ļoti daudzi reemigrantu, kas dzīvo Zemgalē, nestrādā Zemgalē. Respektīvi, viņi strādā vai nu attālināti, piemēram, Anglijā vai Īrijā, vai Norvēģijā, vai arī viņi, piemēram, braukā uz Rīgu no Jelgavas. Tātad tas ir tas, kas atšķir Zemgali," norādīja Mieriņa.
Zemgalē ik gadu atgriežoties aptuveni 11% no visiem reemigrantiem.
Viņa norādīja, ka patiesībā Zemgalē ir plašas iespējas nodarboties ar uzņēmējdarbību, tostarp lauksaimniecību. Traucē vienīgi nepilnīgā infrastruktūra, ceļu sliktais stāvoklis.
"Protams, ka mājokļu pieejamības jautājums ir sāpīgs arī Zemgalē, tāpat kā tas ir daudzviet citur, bet noteikti mazāk sāpīgs, nekā tas, piemēram, ir Latgalē vai Vidzemē, vai pat arī Kurzemē. Arī runājot par darbavietām, brīvo darbavietu skaits atkal ir otrajā vietā aiz Rīgas un Pierīgas. Tas nozīmē, ka iespējas ir," sacīja Mieriņa.
Plānots, ka turpmāko trīs gadu laikā gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), gan plānošanas reģioni un pašvaldības uzņēmējdarbības atbalstam visos Latvijas reģionos gadā piešķirs 400 000 eiro. Zemgales reemigrācijas koordinatore Bokta pastāstīja, ka tikko noslēdzies Uzņēmējdarbības atbalsta konkurss reemigrantiem Bauskas novadā, bet projektus līdz 20. maijam vēl var iesniegt Jēkabpils novadā.
Konkursā reemigranti var saņemt atbalstu sava uzņēmuma dibināšanai vai arī uzņēmēji atbalstu reemigrantu nodarbināšanā.
Bokta vērtēja, ka šādas atbalsta programmas ir kaut neliels solis pretī tiem, kuri domā atgriezties dzimtenē.
Veilandu ģimene pēc atgriešanās izveido uzņēmumu
Ar Artūru Veilandu un viņa sievu Santu Latvijas Radio tikās Jelgavas novada Platonē, kur bijušajā augļu noliktavā atrodas telpas ģimenes uzņēmumam. Artūrs uz Angliju aizbrauca pirms 13 gadiem. Kā pats stāsta – bija jauns, paņēma mašīnu uz kredīta, vairākus ātros kredītus, bet krīzes laikā darbā samazināja štatus. Viņu atlaida, un neatlika nekas cits, kā doties prom no Latvijas.
Anglijā Artūrs izmācījās par inženieri. Šobrīd viņš kādā Jelgavas novada uzņēmumā nodrošina inženiertehniskos pakalpojumus, bet kopā ar sievu Santu izveidojuši savu uzņēmumu "Citas sveces" un gatavo beramās sveces.
Biznesa uzsākšanai Artūrs uzrakstīja projektu un saņēma 2000 eiro.
"Bijām vairāki vietējie novada uzņēmēji. Kādam tur vajadzēja siltumnīcu, kāds gribēja audzēt puķes. Mēs gribējām jaunu printeri, vēl mums ir tāds televizors izstādēm. Piemēram, mēs bijām arī "Baltic Expo" [izstādē] Ziemassvētkos. Mēs uzliekam video, kā ieber [sveci], tas uzreiz piesaista uzmanību," pastāstīja Artūrs.
Savukārt Santa Anglijā strādāja tetovēšanas studijā, bet tagad viņai ir salons Jelgavā.
Veilandu ģimene Latvijā pirms gandrīz 4 gadiem atgriezās trīs iemeslu dēļ – gribēja būt tuvāk vecākiem, lai meita augtu latviskā vidē, un tāpēc, ka dzīve Anglijā kļuvusi aizvien dārgāka.
"Ja tu gribi dzīvot normālu dzīvi Anglijā, tad tu īrē māju, tev vajag divas mašīnas, ceļa nodokļi viņiem šausmīgi, apdrošināšana šausmīgi liela, tādā ziņā dārdzība ir ļoti liela," stāstīja Artūrs, sakot, ka Latvijā dzīvot sanākot lētāk. "Ļoti lēta Latvijā ir dzīvošana, ja skatās no īpašumu puses, pārtika gan ir dārga, tā ir lētāka Anglijā. Jo algas daudziem maksā katru nedēļu. Saņem to algu, tad daudz var sapirkt."
Viskritiskāk Artūrs un Santa Veilandi Latvijā vērtēja birokrātiju un ierēdņus, kas esot neatsaucīgi.
"Es firmai visus papīrus rakstīju pats. Es mācījos statūtus rakstīt, mācījos visu, kas ir vajadzīgs, lai reģistrētu firmu, visu pats darīju. Grāmatvedību ievadīt es arī varu pats, te tagad izdomā likumu – tagad tikai mācīts grāmatvedis varēs. Es varētu sēdēt un vadīt tos cipariņus tai Valsts ieņēmumu dienesta sistēmā. Nē, ej, mācies par grāmatvedi, lai varētu tos ciparus ievadīt. Nu, tādi absurdi tie likumi. Latvijā tā birokrātija ir tāda, ka vajag kaut ko bišķīt mainīt," stāstīja Artūrs, sakot, ka Anglijā turpretim visu varot nokārtot, neizejot no mājas.
"Reemigrācijas veicināšana nedrīkst būt kampaņveida process"
Piecu reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkls Latvijā izveidots 2018. gadā. Ja pirms pieciem gadiem ar viņu palīdzību Latvijā atgriezās nepilni 400 iedzīvotāji gadā, tad pērn 909.
VARAM plāns ir katru gadu palīdzēt atgriezties Latvijā 500 iedzīvotājiem no ārvalstīm, sniedzot 1500 personalizētus piedāvājumus.
VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Butņicka norādīja, ka jau šobrīd Diasporas likumā ir noteikti konkrēti uzdevumi, kas veicami gan VARAM, gan plānošanas reģioniem, gan arī pašvaldībām, un reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkls ir būtisks instruments.
LU diasporas un migrācijas centra vadītāja Inta Mieriņa vērtēja, ka reemigrācijas veicināšana nedrīkst būt kampaņveida process. Par to jādomā pastāvīgi un sistemātiski, uzturot kontaktus ar aizbraukušajiem gan sociālajos tīklos, gan caur diasporas organizācijām. "Diemžēl uz kara Ukrainā fona, uz augošo energoresursu cenu fona pašvaldībām ir dažādas aktualitātes, tādēļ šis reemigrācijas jautājums varbūt pakritis nedaudz otrā plānā. Un to ļoti žēl redzēt, jo vēl 2018., 2019. gadā šo emigrācijas aktivitāšu bija daudz vairāk," sprieda Mieriņa.
Viņa atgādināja, ka reemigrācija ir būtisks faktors reģionu ekonomikas stiprināšanā. Reemigranti iekļaujas ne tikai darba vidē, bet arī izglītības sistēmā, kļūst par vietējo biznesu, kultūras pasākumu un pakalpojumu patērētājiem.
"Protams, reemigrācijas apjoms joprojām nav ārkārtīgi augsts. Ja runā par Zemgali, tad katru gadu, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, aizbrauc aptuveni 1000 cilvēku un aptuveni 1000 atbrauc atpakaļ. Daļēji tas ir, pateicoties politikas izmaiņām, jo kopš Diasporas likuma pieņemšanas pēdējos gados ir notikušas daudzas pozitīvas pārmaiņas, ir ieviesti daudzi risinājumi. Gan attiecībā uz otrās adreses reģistrēšanu Latvijā, gan arī, teiksim, pensiju neaplikšana ar nodokli. Tā kā valsts ir mazliet vairāk sākusi nākt pretim reemigrantiem un tas arī atspoguļojas šajos emigrācijas rādītājos," vērtēja Mieriņa.
Reemigrantu skaits pieaug
Latvija piedzīvojusi vairākus emigrācijas viļņus. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā sākās brīva darbaspēka kustība Eiropā. Vēl lielāks emigrācijas vilnis bija pēc globālās finanšu un ekonomikas krīzes 2008. gadā, kad Latvijā plīsa arī nekustamā īpašuma burbulis.
Kā liecina CSP dati,
ja kopumā Latvijā iepriekš atgriezās 4000 līdz 5000 reemigrantu gadā, tad pēc pandēmijas 2021. gadā atgriezās gandrīz 7000, bet 2022. gadā – jau virs 9300 cilvēku.
Kāpēc neatgriežas vairāk? Sanita Vilsone, kura 20 gadus dzīvoja Īrijā, vērtēja, ka cilvēki baidās atgriezties, jo Īrijā algu saņem katru nedēļu, un algas un pabalsti ir lielāki nekā Latvijā. Daudzi arī izveidojuši jauktas ģimenes. Bet, ja dzīves dārdzība arī citās valstīs turpinās augt, tas varētu nosvērt svaru kausus par labu Latvijai.
