Dronu uzbrukumi turpinās
Naktī uz ceturtdienu, 5. oktobri, Krievijas droni atkal uzbrukuši Kirovohradas un Poltavas apgabaliem Ukrainas centrālajā daļā.
Vietējie iedzīvotāji sociālajos tīklos ziņoja, ka Mirhorodas pilsētā Poltavas apgabalā un Kropivnickas pilsētā Kirovohradas apgabalā ir atskanējuši spēcīgi sprādzieni. Pagaidām nav zināms, vai tie bija saistīti ar pretgaisa aizsardzības sistēmu sekmīgu darbību vai ar trāpījumiem.
Arī Krievijā, Kurskas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainas Sumu apgabalu, ir notikuši dronu uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai pierobežas rajonos. No apgabala vadības paziņojumiem var noprast, ka uzbrukumi ir bijuši sekmīgi, jo atsevišķās vietās esot pārtraukta elektrības padeve.
ASV domnīca: Pretuzbrukums turpinās bez nozīmīgiem izrāvieniem
Bet ASV domnīca "Kara izpētes institūts", kas ik dienu publicē ziņojumus par situāciju frontē, vēstīja, ka Ukrainas karaspēks turpina pretuzbrukumu operācijas valsts austrumos un dienvidaustrumos, taču oktobra pirmajās dienās nav notikuši nozīmīgi izrāvieni.
Domnīcas analītiķi arī prognozē, ka
rudens un ziemas mainīgie laikapstākļi palēninās, taču neapturēs Ukrainas spēku pretuzbrukumus.
"Kara izpētes institūts" arī vēstīja, ka Krievija ir pārvietojusi 14 karakuģus no Sevastopoles ostas okupētajā Krimā uz Novorosijskas ostu Krasnodaras novadā. Tas, visticamāk, ir saistīts ar Krievijas bailēm no Ukrainas uzbrukumiem karakuģiem.
Kara nodarītie zaudējumi Ukrainas infrastruktūrai – 143 miljardi eiro
Karadarbība ir nodarījusi milzīgus materiālos postījumus Ukrainā. Līdz šī gada 1. septembrim dokumentēto infrastruktūrai nodarīto zaudējumu apmērs bija pieaudzis līdz 151,2 miljardiem ASV dolāru jeb 143 miljardiem eiro, aprēķinājusi Kijivas Ekonomikas augstskola. Tas esot par 700 miljoniem dolāru (665 miljoni eiro) vairāk nekā bija jūnijā.
Vislielākie zaudējumi – 55,9 miljardu dolāru (53 miljardi eiro) apmērā – ir nodarīti mājokļu fondam, jo
kaujās ir iznīcinātas vai bojātas gandrīz 148 tūkstoš privātmāju un vairāk nekā 19 000 daudzdzīvokļu ēku.
Kopš pilna apmēra kara sākuma ir bojātas 18 valsts lidostas un civilie lidlauki, 344 tilti un ceļu pārvadi un vairāk nekā 25 tūkstoši kilometru autoceļu.
Slovākija maina pozīciju un iebilst pret Ukrainas atbalstu
Tikmēr Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova ir paziņojusi, ka viņa iebilst pret turpmāku militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai. Tas ir pārsteigums, jo kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Slovākijas prezidente bija paudusi stingru atbalstu Ukrainai.
Viņa savu pozīcijas maiņu ir skaidrojusi ar nepieciešamību respektēt nupat notikušo Slovākijas parlamenta vēlēšanu rezultātus. Vēlēšanās uzvarēja promaskaviskā partija "Smer", kuras līderis, bijušais premjerministrs Roberts Fico ir paziņojis, ka viņš pārtrauks militārās palīdzības piegādes Ukrainai, ja kļūs par valdības vadītāju.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
