Vācijas lēmums uz laiku atjaunot robežkontroli uz robežas ar Austriju un arī citām valstīm ir izraisījis ļoti spēcīgu reakciju. Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers pēc sarunas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli jau svētdienas vakarā steidza paziņot, ka Vācijas lēmums atbilst Šengenas līguma noteikumiem.
Tie paredz, ka Šengenas zonas valstis ārkārtas apstākļos var atjaunot robežkontroli uz iekšējām robežām uz laiku no dažām dienām līdz pat diviem gadiem. Junkers paziņojumā vēlreiz uzsvēra, ka ir būtiski, lai pirmdien dalībvalstu iekšlietu ministri spētu vienoties par skaidru kopējo risinājumu bēgļu krīzei. Turklāt solidāra bēgļu nastas sadalīšana un labāka robežkontrole esot divas medaļas puses.
Vairums Rietumeiropas valstu, kur nonāk liels bēgļu un patvēruma meklētāju skaits, atbalsta Junkera ierosinājumu proporcionāli sadalīt 160 000 bēgļu starp dalībvalstīm. Uz tā jo īpaši uzstāj Vācija, Austrija, Francija un Zviedrija.
Tomēr tādas valstis kā Čehija, Slovākija, Ungārija un Polija ir pret obligātām kvotām. Vairums no tām ir ar mieru uzņemt lielāku bēgļu skaitu, tomēr pēc brīvprātības principa.
Čehijas ārlietu ministrs Lubomirs Zaoraleks pirmdien no rīta Briselē sacīja, ka situācija nedēļas nogalē ir kļuvusi sarežģītāka, acīmredzot atsaucoties uz lielo bēgļu plūsmu un Vācijas lēmumu atjaunot robežkontroli. Tomēr Čehija joprojām ir pret jebkādu pastāvīgu bēgļu pārvietošanas mehānismu.
Junkera priekšlikums paredz Čehijai uzņemt 3000 bēgļu. Līdz šim bija plānots izvietot vien 1500 cilvēku. Zaoraleks sacīja, ka vispirms būtu jārunā par kopējo bēgļu krīzes risināšanu un tikai pēc tam par skaitļiem katrai valstij.
Arī Baltijas valstis joprojām ir pret obligātām kvotām. Tomēr Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite jau ir publiski sacījusi, ka Lietuva būtu gatava uzņemt 1000 cilvēku.
Ja iekšlietu ministriem neizdosies panākt skaidru progresu bēgļu krīzes risināšanā, tad lēmuma pieņemšana varētu pārcelties uz valstu līderu pleciem. Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks brīdināja, ja lēmums netiks panākts, ES ārkārtas samits varētu notikt jau šomēnes, nevis oktobrī.
Jau vēstīts, ka Junkers 9.septembrī nāca klajā ar paziņojumu, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Viņš arī oficiāli rosina dalībvalstīm uzņemt 160 000 patvēruma meklētāju, tostarp ir iepriekš plānotie 40 000 cilvēku, kurus bija plānots uzņemt brīvprātīgā kārtā.
