NATO līguma piektais paredz, ka uzbrukuma gadījumā vienai valstij citas nāk palīgā. Vācijas aizsardzības ministre uzsvēra, ka šīs iniciatīvas nevajag novērtēt par zemu un apšaubīt to ietekmi.
„Pēdējā gadā NATO ir ļoti mainījusies. Tagad mums ir alianse, kura ir stipri elastīgāka, veiklāka un spējīgāka reaģēt ātrāk. Ir īpaši ātrās reaģēšanas vienība, kas spēj reaģēt divās līdz piecās dienās iepriekšējo 30 vai 180 dienu vietā. Šis stiprinājums, kā arī komandvadības elementu izveidošana ir ļoti svarīga Baltijā, Polijā, Bulgārijā un Rumānijā. Un tas viss parāda, ka mēs ļoti nopietni raugāmies uz NATO piekto pantu,” sacīja Urzula fon der Leiena.
Jau vēstīts, ka Krievijas atbalstītā agresija Ukrainā rada bažas par Baltijas drošību, tāpēc aktualizējas jautājumi par ciešākus sadarbību starp NATO valstīm un iespēju maksimāli ātri reaģēt apdraudējuma gadījumā.
