Šī gada augustā Vācijas kanclere Angela Merkele prognozēja, ka līdz gada beigām Vācijā varētu ierasties aptuveni 800 tūkstoši patvēruma meklētāju. Oktobrī atklātībā nonākuši dokumenti parādīja, ka Vācijas valdība privātās sarunās bija prognozējusi pat pusotru miljonu ieceļotāju. Taču tagad pieejamie jaunākie dati liecina, ka patiesie rādītāji ir apmēram pa vidu.
Vācijas Iekšlietu ministrija pirmdien paziņojusi, ka šī gada pirmajos 11 mēnešos valstī ir ieradušies gandrīz 965 tūkstoši patvēruma meklētāju, kas liek prognozēt, ka līdz gada beigām miljona robeža noteikti tiks pārsniegta.
Varas iestādēm pārsteidzošs izrādījies fakts, ka par spīti ziemas atnākšanai bēgļu plūsma nav mazinājusies, bet gan pat pieaugusi, un novembra laikā vien valstī patvērumu ir pieprasījuši 206 tūkstoši cilvēku. Visi šie dati apstiprina, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, patvēruma meklētāju skaits ir palielinājies četras reizes.
Iekšlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka par spīti ieceļotāju skaita pieaugumam Federālajam migrācijas un bēgļu birojam ir izdevies samazināt patvēruma pieprasījumu izskatīšanas laiku no septiņiem mēnešiem līdz aptuveni pieciem. Tas izdevies, paātrinot dokumentu izskatīšanas procedūru ieceļotājiem no tā dēvētajām drošajām izcelsmes valstīm, īpaši Balkāniem, kā arī no īpaši nedrošajām valstīm, galvenokārt Sīrijas. Ieceļotāju nacionalitātes gan netiek atklātas, taču iepriekš tika ziņots, ka katrs trešais no patvēruma meklētājiem ir sīrietis, kuriem Vācija ir nodrošinājusi atvērto durvju politiku.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles aicinājums atvērt durvis patvēruma meklētājiem ir izsaucis gan uzslavas, gan arī negatīvu reakciju. Iepriekš stabilais kancleres popularitātes reitings pēdējā laikā arvien straujām samazinās. Arī Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs intervijā izdevumam „Die Welt” ir apsūdzējis Vācijas varas iestādes par to, ka tās nespēj tikt galā ar aptuveni 300 tūkstošu patvēruma pieteikumu apstrādi.
Savukārt Vācijas Zaļās partijas līderis Antons Hofreiters laikrakstā „Passauer Neue Presse” aicina migrācijas dienestu apsvērt iespēju pagarināt darba laiku, kā arī ieviest maiņu darbu, lai patvēruma prasības varētu izskatīt cauru diennakti. Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Maicīers gan paudis pārliecību, ka pieteikumu izskatīšanas procedūra tuvāko mēnešu laikā paātrināsies vēl vairāk, solot pieņemt darbā vēl četrus tūkstošus darbinieku.
Bet tikmēr ANO bēgļu aģentūra paziņojusi, ka novembrī par vairāk nekā trešo daļu ir samazinājusies Vidusjūru šķērsojošo migrantu plūsma. Aģentūra šādu samazinājumu skaidro gan ar laikapstākļu pasliktināšanos, gan ar Turcijas varas iestāžu vēršanos pret cilvēku kontrabandistiem. Taču par spīti šiem samazinājumiem, pagājušajā mēnesī Eiropā pār Vidusjūru tāpat ieradušies 140 tūkstoši cilvēku.
Jau vēstīts, ka bēgot no pilsoņu kara Sīrijā, šo Tuvo Austrumu valsti pametuši vairāk nekā trīs miljoni cilvēku. Bet no Eritrejas tās iedzīvotāji bēg represīvā politiskā režīma un dziļās nabadzības dēļ. Liela daļa cenšas nokļūt Rietumeiropā.
ES vienojās, ka no Itālijas un Grieķijas uz citām bloka dalībvalstīm tiks pārvietoti 160 000 bēgļu, un tas tiek īstenots, neraugoties uz vairāku savienības Austrumeiropas dalībvalstu iebildumiem.
Tomēr migrācijas eksperti uzskata, ka jaunā programma tikai daļēji palīdzēs risināt bēgļu krīzi. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, jau ieradušies vairāk nekā 750 000 bēgļu.
