Otrdien EP deputāti pulcējušies galvenajā sēžu zālē, lai uzklausītu Žana Kloda Junkera uzrunu, kurā viņš izklāstīja jaunās Eiropas Komisijas galvenos darbības principus.
Junkers sacīja, ka jauno EK redz kā brīvas domas institūciju, kurā saplūdīs un darbosies daudzas idejas. Viņš arī uzsvēra, ka vēlas labāku sadarbību starp pašām organizācijām, EP, EK un Eiropas Savienības Padomi, lai komisāri biežāk piedalītos svarīgās sarunās ar Eiropas Parlamentu.
Junkers solīja padarīt publisku un atklātu lobiju grupu darbību, padarīt par obligātu šīm organizācijām atklāt savu darbību. Arī ES tuvināt cilvēkiem, atzīstot, ka bieži tās darbība ir parastajiem cilvēkiem nenolasāma, tādēļ prasīs, lai Eiropas likumi un darbība tiktu cilvēkiem labāk skaidrota.
Junkers arī piesauca ekonomiskos procesus, sakot, ka ekonomikai ir jākalpo cilvēkiem, nevis otrādi, kā arī atzina, ka ir aizrautīgs sociālā tirgus atbalstītājs. Viņš pauda, ka ir jāatjauno sociālais dialogs un viņš vēlētos būt sociālā dialoga prezidents. Kā arī lielu uzmanību, vadot EK, pievērsīs jaunu darba vietu radīšanai. Junkers uzsvēra, ka krīze nebūt nav beigusies, ja tik daudzi cilvēki ir bez darba. Junkers ir centriski labējs politiķis, taču arī vēl priekšvēlēšanu laikā bieži eksperti norādīja, ka viņa solījumi neatšķiras no sociālistiem, jo tieši sociālā joma patlaban Eiropā ir vissāpīgākā lieta.
Junkers runāja arī par investīcijām, kas nepieciešamas enerģijā, infrastruktūrā un citās attīstībai nepieciešamās jomās, un ļoti īpaši uzsvēra arī enerģijas savienības izveidošanu un enerģijas atkarības mazināšanu no „vienas īpašas valsts”, nenosaucot vārdā, bet skaidrs, ka Junkers domāja Krieviju.
Junkers arī uzsvēra, ka vēlas noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV, taču to nedrīkst slēgt par visu varu, Eiropai piekrītot kompromisiem, piemēram, par veselības drošību. Iepriekš izskanējis ļoti daudz kritikas no Eiropas puses, ka līdz ar līgumu Eiropas tirgus atvērsies nekvalitatīviem produktiem no ASV.
Runājot par ārpolitiku, Junkers minēja paplašināšanos, proti, ka Balkānu valstīm ir jāredz Eiropas perspektīva, un pieminēja arī Ukrainu, sakot, ka ukraiņiem ir jāsajūtas kā daļai no Eiropas.
Junkers ir pazīstams kā viens no tiem politiķiem, kurš brīvi runā vairākās valodās un tādēļ uzstājās gan franciski, gan arī, kā pats sacīja, Pasaules kausa ieguvēju futbolā, proti, vācu valodā un pēcāk turpināja angliski.
Pagaidām Junkeru atbalsta EP pārstāvētais lielākais politiskais spēks – centriski labējā Eiropas Tautas partija, arī otri ietekmīgākie - sociālisti, kuri ir ieguvuši EP prezidenta vietu, Junkera kandidatūrai nepretojas. Trešie ietekmīgākie – Eiropas konservatīvie un reformisti, ir pavēstījuši, ka Junkeru neatbalsta, taču viņa apstiprināšanas gadījumā strādās īpaši ar partijai interesējošiem jautājumiem.
Neoficiāla informācija liecina, ka lielāka pretestība manāma liberāļu rindās. Balsojums būs aizklāts, līdz ar to, kā deputāti būs balsojuši, publiski zināms nebūs. Ja balsojums būs pozitīvs, sagaidāms, ka līdz mēneša beigām dalībvalstis izvirzīs savus komisāra kandidātus un septembrī sāksies komisāru noklausīšanās.
