«Pret» varētu būt 80% vēlētāju
Saskaņā ar ES noteikto uzņemamo bēgļu daudzumu Ungārijai pie sevis būtu jāizmitina 1294 cilvēki.
Taču Ungārijas valdība vienmēr ļoti asi iebildusi un pretojusies idejai, ka Brisele valstīm nosaka, cik daudz bēgļu tām būtu jāpārvieto no Itālijas vai Grieķijas, kuras patlaban piedzīvo vislielāko cilvēku pieplūdumu.
„Šāds noteikts uzņemamo bēgļu daudzums tikai pavērs durvis vēl plašākai migrācijai,” paudusi Ungārijas valdība.
Saskaņā ar sabiedrības aptaujām, kas veiktas vēl pirms tautas nobalsošanas,
vismaz 80% vēlētāju būs pret bēgļu kvotām,
un tas nozīmē, ka vienlaikus apliecinās arī savu atbalstu premjerministra Viktora Orbana valdībai un līdzšinējai politiskajai darbībai.
Reklāmās mudina balsot «pret»
Pēdējās nedēļas Ungārijas informatīvo telpu pārpludinājuši arī dažādi vēstījumi, ka kopš migrācijas sākuma Eiropā pieaugusi noziedzība, terorisma draudi, miruši cilvēki. „Esi ungārs – balso pret!” vēsta reklāmas. Kampaņas videoklipā, kas skatāms arī interneta medijos, piedalījies Ašothalomas pilsētas mērs Lāzlo Torockais, kura pašvaldība atrodas tuvu Serbijas robežai.
„Mēs respektējam ikvienu, kurš ciena mūsu likumus un ienāk valstī pa oficiālu robežšķērsošanas punktu, bet tie, kuri pāriet robežas nelegāli, ātri var nokļūt cietumā. Kopš 15. septembra neatļauta robežšķērsošana Ungārijā ir kriminālsodāma, tāpat kā žoga bojāšana, kas uzcelts uz robežas. Ja tu esi nelegālais imigrants un gribi nokļūt Vācijā, tad īsākais ceļš no Serbijas ir caur Slovēniju vai Horvātiju. Ungārija ir sliktākā izvēle," sacīja Torockais.
Analītiķi prognozē, ka veiksmīga referenduma norise Ungārijas premjera Viktora Orbana rokās iedos ļoti stipras kārtis, ar kurām viņš varēs spēlēt gan Briselē, gan pašmājās.
Turklāt tas būs veiksmīgs atspēriena punkts arī citiem pret imigrāciju vērstajiem un nacionāli noskaņotajiem politiskajiem spēkiem Polijā, Austrijā, Slovākijā, Vācijā un citur.
Orbans: Ja ES ir demokrātiska, tai būs jāpieņem Ungārijas viedoklis
Orbans, kurš imigrāciju saista ar terorismu un Eiropas kristiešu kultūras apdraudējumu, kritiku aizvien noraida un uzsver nepieciešamību aizsargāt katras ES dalībvalsts tiesības.
"ES tiek uztverta kā demokrātiskā kopiena. Tāpēc referendums ataino nevis valdības vai parlamenta, bet ungāru tautas nodomus. Ungāri paudis savu viedokli un ES, ja tā ir demokrātiska, būs jāpieņem, ko Ungārijas tauta vēlas vai nevēlas," stāsta Orbans.
Savukārt to organizāciju pārstāvji, kuri strādā ar bēgļu lietām, norāda, ka cilvēku pārvietošanas apstāšanās un pilnīga atteikšanās no tā sauktajām kvotām Itālijai, Grieķijai un tiem bēgļiem, kuriem patvērums pienākas, būs katastrofāla. Daudzi pagaidu nometnēs iestrēgušie neredz izeju, ir uz pašnāvības sliekšņa, ceļas nemieri.
„Mēs bijām gandarīti nesen dzirdēt Grieķijas premjerministru sakām, ka vēl lielākas pūles ir jāpieliek cilvēku pārvietošanai," sacīja ANO Bēgļu aģentūras Eiropas biroja vadītājs Vincents Kohetels. "Vēl pirms dažiem mēnešiem Grieķijas varas iestādes nebija tik aktīvas šajā ziņā, baidoties, ka bēgļu pārvietošana varētu mudināt vēl lielāku cilvēku plūsmu no Turcijas puses. Taču tagad Grieķija vara daudz aktīvāk darbojas šajā jomā, un arī mēs pieprasām lielāku solidaritāti no Eiropas puses.
Ir pagājis gads, kopš ES dalībvalstis vienojās par bēgļu pārvietošanu, un tikai 13% no mērķa ir sasniegti. Tas nav normāli. Ir vajadzīga solidaritāte," sacīja Kohetels.
Līdz šim Budapešta nav uzņēmusi nevienu šādu personu un pērn uz valsts robežas ar Serbiju uzcēla žogu, lai apturētu imigrantu plūsmu.
Muižnieks: Ungārija pārkāpj cilvēktiesības un novēršas no ES solidaritātes
Dažas dienas pirms referenduma viedokli par Ungārijas rīcību paudis arī Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.
Viņš norāda, ka neviens nešaubās, ka gandrīz 400 000 imigrantu, kas Ungāriju šķērsojuši pagājušajā gadā, valstij radīja milzu izaicinājumu, un tā saņēmusi maz palīdzības no ES. Tomēr tas neesot attaisnojums, lai izmestu pa logu bēgļu aizsardzību”.
Kā norāda EP cilvēktiesību komisārs, uzceļot žogu gar savu robežu un ieviešot kriminālatbildību par tās šķērsošanu, Budapešta ne tikai pārkāpusi cilvēktiesību un bēgļu aizsardzības konvenciju, bet arī novērsusies no solidaritātes un iecietības principa, ko iemieso EP un ES.
No juridiskā viedokļa, referenduma iznākums Briselei nebūs saistošs, jo Ungārijai ir jāievēro Eiropas Savienības noteikumi. No politiskā viedokļa, Orbanam tīkamie rezultāti vēl vairāk nostiprinās to spēku pozīcijas, kas nostājas pret lielāku Briseles ietekmi dalībvalstu iekšpolitikā un ārpolitikā.
Ungārija ir pirmā valsts ES, kas pēc karstajām imigrācijas debatēm rīko šādu referendumu. Lai tautas nobalsošana būtu notikusi, cilvēku aktivitātei ir jāpārsniedz 50%. Aptaujas rāda, ka, visticamāk, to sasniegs, taču ar ļoti minimālu pārsvaru.
