"Šī ir laba iespēja attīstīt mūsu bruņotos spēkus," parlamenta deputātiem pirms balsojuma sacīja Ukrainas aizsardzības ministrs Mihails Kovaļs.
Par likumu, kas paredz ļaut Ukrainas teritorijā atrasties citu valstu bruņotajiem spēkiem, lai tie piedalītos starptautiskās mācībās, nobalsoja 235 no parlamenta deputātiem.
Kovaļs informēja, ka likums ļaus rīkot mācības, kurās piedalās 2500 Ukrainas karavīru un tikpat citu partnervalstu bruņoto spēku pārstāvju.
"Mācību pamata tematika ir vērsta uz sagatavošanos dalībai starptautiskās miera un drošības uzturēšanas operācijās, humānās un meklēšanas operācijās uz sauszemes un ūdenī, kā arī mūsu valsts aizsardzībai," viņš sacīja.
Savukārt deputātu grupas "Ekonomiskā attīstība" pārstāvis bijušais aizsardzības ministrs Aleksandrs Kuzmuks paziņoja, ka mācības notiks no maija līdz oktobrim Ukrainas dienvidos Nikolajevas apgabalā, Melnās jūras akvatorijā, kā arī valsts rietumos - Javorovas un Užgorodas poligonos.
26.martā reģistrēto likumprojektu parlamentā iesniedza prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Turčinovs.
"Tiek apstiprināts Ukrainas prezidenta lēmums par citu valstu bruņoto spēku vienību ielaišanu Ukrainas teritorijā 2014.gadā dalībai Ukrainas un Polijas aviācijas eskadriļu vienību līmeņa mācībās, Ukrainas un Polijas militārās policijas vienību mācībās "Tiesiskā kārtība - 2014", Ukrainas un ASV mācībās "Rapid Trident - 2014", Ukrainas un Polijas aviācijas vienību mācībās "Drošās debesis - 2014", Ukrainas un ASV mācībās "Sea Breeze - 2014", daudzu valstu mācībās "Gaišā lavīna - 2014", daudznacionālās kalnu kājnieku vienību mācībās "Karpati - 2014", Ukrainas - Moldovas - Rumānijas mehanizēto vienību mācībās "Dienvidi - 2014"," teikts dokumentā.
"Rapid Trident" un "Sea Breeze" iepriekšējos gados ir izsaukušas lielu Krievijas neapmierinātību.
Ukrainas parlaments lēmumu pieņēma dienā, kad NATO dalībvalstu ārlietu ministri pulcējās Briselē uz divu dienu samitu, lai spriestu par bažām, ko rada Krievijas spēku izvietošana Ukrainas robežas tuvumā, kas atbilstoši NATO aplēsēm vienā brīdī sasniedza ap 40 tūkstošiem karavīru.
Krievija pirmdien paziņoja, ka no Ukrainas robežas tuvuma Krimā atvelk 500-700 karavīru, ko Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers raksturoja kā "nelielu pazīmi, ka situācija kļūst mazāk intensīva".
Ukraina nav NATO dalībvalsts un tās jaunie līderi ir solījuši necensties panākt valsts dalību aliansē.
