Ukrainas karaspēks mēģina atgūt jaunas teritorijas pie Hersonas

Ukrainas armija turpina aktīvas kaujas, lai atgūtu jaunas teritorijas valsts dienvidos. Visticamāk, Ukrainas armija šobrīd vēlas atgūt stratēģiski svarīgas teritorijas Hersonas tuvumā, lai pārrautu Krievijas armijas apgādes ceļus. Rietumu amatpersonas secina, ka situācija ir mainīga, tomēr konflikta toni šobrīd nosaka Ukraina.

Informācijas par notiekošo ir salīdzinoši maz, un Ukrainas amatpersonas pagaidām atturas no plašākiem komentāriem.

Hersonas apgabals bija viens no pirmajiem, ko izdevās ieņemt Krievijas karaspēkam. Tas notika jau februārī. Tomēr pēdējā laikā Ukrainas armija ir atjaunojusi centienus atgūt šo teritoriju.

Lai nomierinātu vietējos, Maskavas ieceltais Hersonas apgabala okupācijas administrācijas vadītāja vietnieks Kirils Stremousovs sociālajos tīklos paziņoja, ka panikai neesot pamata. Stremousovs piebilda, ka krievu artilērija un iznīcinātāji trāpa ienaidnieku spēkiem, kuri mēģinot iekļūt "Krievijas teritorijā".

Kā zināms, starptautiskā sabiedrība neatzīst Hersonas apgabala un citu Ukrainas teritoriju neseno pasludināšanu par Krievijas sastāvdaļu. To apsveica tikai Ziemeļkoreja.

Maskavas spēki šobrīd kontrolē aptuveni 80% Hersonas apgabala. Rietumu amatpersonas uzskata, ka līdz pat 20 000 krievu karavīru varētu tikt ielenkti, ja Ukrainai izdosies veikt savu uzbrukumu.

Nedēļas nogalē Ukrainas armijai ir izdevies atgūt kontroli pār Limanas pilsētu valsts austrumos. Rietumu izlūkdienestu dati liecina, ka krievu karavīri bija pametuši šo pilsētu par spīti pavēlēm palikt un cīnīties. Tiek arī pieļauts, ka tālāk uz austrumiem varētu būt izvietotas Krievijas karspēka vienības, kuru galvenais uzdevums ir apturēt savu aizbēgušo karavīru turpmāko pārvietošanos.

Ukrainā otrdien tika publicēti kadri no atbrīvotajām pilsētām – Svjatohirskas un Limanas. Ukrainas armija atbrīvoja Svjatohirsku vien dažas dienas pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par Doneckas apgabala iekļaušanu Krievijas Federācijā. Iepriekš Ukrainas spēki atbrīvoja arī stratēģiski svarīgo Limanu, kuras ielās joprojām ir redzamas Krievijas karavīru mirstīgās atliekas.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šogu ir paziņojis, ka Krievijas armijas rindas ir papildinājuši 200 000 mobilizēto personu. Tas ir tikpat daudz, cik Krievijas pilsoņu pēc oficiālās statistikas ir aizbēguši uz Kazahstānu.

Šoigu apgalvo, ka šobrīd mobilizētie tiekot aktīvi apmācīti. Tomēr arvien vairāk informācijas parādās, ka jaunie karavīri tiek nosūtīti uz Ukrainu gandrīz bez jebkādas sagatavošanas un atbilstoša ekipējuma vai ieročiem.

Pēc ekspertu domām, tas varētu izrādīties izšķirīgi ziemas mēnešos, jo bez pienācīgām ziemas drēbēm, pārtikas un ieročiem mobilizētais karaspēks nebūs motivēts doties kaujā.

Turklāt par zemo kaujas garu Krievijas armijā tiek runāts jau ilgstoši.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti