Skolotāji, celtnieki, ārsti un uzņēmēji brīvdienu rītā sapulcējušies uz svinīgu brīdī pie Dņepropetrovskas apgabala administrācijas. Pašvaldība vēlas viņiem pateikties. Ziemā šie brīvprātīgie cēla barikādes, lai nosargātu administratīvās ēkas, bet pavasarī kopā ar miliciju no darba brīvajā laikā mēnešiem dežūrēja uz ceļiem, kas viņu apgabalu savieno ar karadarbības zonu.
„Uzdevums bija nepieļaut ieroču un sprāgstvielu ievešanu pilsētā. Pārbaudījām visas mašīnas, kas iebrauca. Cilvēki izturējās ar sapratni - taisīja vaļā bagāžniekus, somas. Bija salīdzinoši mierīgi, līdz sāka plūst bēgļu straumes no turienes,” brīvprātīgais Andrejs Kovaļenko.
Piespraužot saņemto nozīmīti par patriotismu, viņi saka - ja valstij vajadzēs, tad viņi atkal ir gatavi doties palīdzēt. „Mums bija savs kontrolpostenis. Sieviešu komanda, bet bija arī vīrieši. Es redzēju, kas notiek Doņeckā. Tur ir karaspēks, cilvēki ar ieročiem, ļaudis bēg. Es negribēju, lai tas notiek arī manā pilsētā. Kontrolpunkti uz ceļiem bija kā filtrs. Bruņotie cilvēki vispirms padomāja, braukt vai tomēr nebraukt uz Dņepropetrovsku,” stāsta brīvprātīgā Tatjana Ovčerenko. Viņas vīrs samierinājās ar sievas lēmumu un solīja - ja sāksies karš, viņš pievienosies brīvprātīgajiem.
Šādas brīvprātīgo pašaizsardzības vienības jeb sotņas vispirms radās galvaspilsētā Kijevā, kur protestēt pret prezidenta Viktora Janukoviča valdību sabrauca cilvēki no dažādiem Ukrainas apgabaliem. Pakāpeniski tādas izveidojās arī reģionos.
Dņepropetrovskas apgabala administrācijas vadītāja vietnieks Boriss Filatovs uzrunāja brīvprātīgos: „Jūs gājāt sirdsbalss saukti nevis nozīmītes vai gubernatora pateicības raksta dēļ. Un par to jums milzīgs paldies! Kad viss sākās, daudzi apšaubīja to, ko mēs darījām - kam tie kontrolposteņi vajadzīgi. Ja būs nopietns uzbrukums, tie nelīdzēšot. Tās esot bērnu spēlītes. Tās nav nekādas bērnu spēles. Mēs visiem parādījām savu gara spēku. Visiem nešķīsteņiem parādījām - ja vajadzēs, kailām rokām aizstāvēsim savu reģionu.”
Cilvēkiem pie apģērba manāmas zili dzeltenas lentītes vai karodziņš, tautiskos rakstos ižsūtas blūzes un krekli.
Kopš Krievijas agresijas Krimā un austrumos, Ukrainu pārņēmis jauns patriotisma vilnis. Iedzīvotāji un uzņēmēji ziedo armijai.
Aicina nepirkt ienaidnieka preces un neizmantot Krievijas firmu, piemēram kafejnīcu, pakalpojumus. Ļoti aktīvi un patriotiski noskaņoti ir arī jaunieši. Tā ir paaudze, kas dzimusi jau neatkarīgā Ukrainā.
„Tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, es to sauktu par nacionālās identitātes veidošanos. Ja iepriekš Ukraina bija sadalījusies reģionos pēc nacionālajiem, valodas, kultūras, un reliģiskajiem kritējiem, tagad notiek lūzums sabiedrībā. Neatkarīgi no tā, vai esi ukrainis, krievs, baltkrievs, ebrejs vai moldāvs, vai runā ukrainiski, vai krieviski, cilvēki sevi sāk uzskatīt par kopīgas nācijas - Ukrainas pārstāvjiem,” skaidro Dņepropetrovskas Universitātes profesors Aleksandrs Tokovenko.
Kā apgalvo sociālo jautājumu pētnieks, arī vairums iedzīvotāju austrumdaļā nespējot iedomāties, ka viņi varētu nebūt Ukrainas valsts pilsoņi. Jaunāku pētījumu nav, bet aptaujas, kas veiktas vēl pirms karadarbības sākuma, liecināja – apmēram divas trešdaļas Doņeckas iedzīvotāju grib dzīvot vienotā un nesadalītā Ukrainā.
