Erdogans ir neapmierināts, jo vietnes lietotāji to izmantoja, lai izplatītu apsūdzības par korupciju viņa līdzgaitnieku rindās. Sociālās vietnes arī spēlējušas nozīmīgu lomu ielu protestu organizēšanā.
Kopš decembra pēc korupcijas skandāliem un ielu protestiem Turcijas premjera Redžepa Tajipa Erodgana nosodījums pret sociālās saziņas vietnēm internetā kļuva arvien asākas. Iebildumi viņam bija jau pēc pagājušā gada plašajiem protestiem Taksima laukumā Stambulā, kuros nozīmīgu lomu spēlēja arī mikroblogu vietne „Twitter”.
Erdogans korupcijas skandālus allaž dēvējis par sazvērestību ar mērķi graut Turcijas stabilitāti. Vēl pirms dažām nedēļām viņš bija paziņojis, ka pēc pašvaldību vēlēšanām marta nogalē Turcijā var tikt liegta pieeja videofailu portālam „YouTube” un sociālajam tīklam „Facebook”. Pirms šī paziņojuma ”YouTube” bija ievietots vēl viens audioieraksts, kurā, kā apgalvo anonīmais autors, Erdogans ar dēlu apspriežot naudas lietas un kas liecinot par korupciju.
Ceturtdienas vakarā „Twitter” lietotāji Turcijā pēkšņi vai nu nevarēja tai piekļūt, vai tika novirzīti uz oficiālu tīmekļa vietni, kurā teikts, ka tiek pielietoti „aizsardzības pasākumi” saskaņā ar tiesas rīkojumu. Dažas stundas iepriekš Erdogans, mītiņā uzrunājot savu atbalstītāju pūļus, bija solījis „izskaust tviteri”.
Iedomājieties, pastāv starptautiskas sazvērestības. Tviteris, šmiteris! Mums tagad ir tiesas rīkojums. Mēs to visu iznīdēsim. Starptautiskā sabiedrība var teikt visu, ko grib. Tas mani neuztrauc. Visi redzēs, cik spēcīga ir Turcijas Republika,” paziņojis Erdogans.
Bloķēšana ieviesta pēc tam, kad tviterī bija ievietoti dokumenti, kas it kā liecina par korupciju, kas saistīta ar Erodgana līdzgaitniekiem. Viņa preses pārstāvis paziņoja, ka Erdgons bijis spiests šādi rīkoties pēc tam, kad vietne nerīkojās pēc tiesas lēmuma Turcijā izņemt atsevišķas interneta saites.
Mūsdienu interneta tehnoloģiju pasaulē tvitera bloķēšanas efektivitāte gan bija īslaicīga, un jau dažu stundu laikā Turcijas lietotāju aktivitāte atjaunojās. Lai ierobežojumu apietu, sekmīgi izmantotas tādas metodes kā datora interneta iestatījumu maiņa, viedtelefonos instalētas īpašas aplikācijas. Arī pats sociālo mēdiju uzņēmums „Twitter” ieteica saviem lietotājiem izmantot metodi, kas ļauj veikt ierakstus tviterī, izmantojot īsziņas no mobilā telefona.
Acīmredzot, vienu no šīm metodēm izmantoja arī Turcijas prezidents Abdullahs Gils. Viņš piektdien ietvītoja, ka vietnes „bloķēšana ir nepieņemama”. Viņš arī norādīja, ka „tehniski nav iespējams pilnībā bloķēt pieeju platformām, kas tiek izmantotas visā pasaulē”.
Arī Eiropas Savienība pauda nopietnas bažas par kandidātvalsts Turcijas premjera rīcību. Briselei pēdējos mēnešos to nācies darīt arvien biežāk, runājot par vārda brīvības ierobežošanu.
Eiropas Komisijas viceprezidente Nēlī Krusa vietnes bloķēšanu nosauca par „nepamatotu, bezjēdzību un gļēvulīgu”, Francija - par „šokējošu”. Bet Turcijas Advokātu asociācija jau lūgusi tiesai atcelt lēmumu par tvitera bloķēšanu, norādot, ka tas ir pretkonstitucionāls un pārkāpj Turcijas un Eiropas cilvēktiesību likumus.
