Vienošanās par Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programmu tika panākta šī gada aprīlī, un tās galvenais mērķis bija sniegt atbalstu grūtībās nonākušajai Ukrainas ekonomikai, kuru gadiem ilgi nomākusi korupcija un slikta pārvaldība. Sagaidāms, ka vizītes laikā ar Ukrainas varas iestādēm tiks apspriesta pašreizējā ekonomiskā situācija, kā arī varas iestāžu darbības, cenšoties panākt makroekonomisko un finansiālo stabilitāti, kā arī cenšoties atjaunot izaugsmi.
Tāpat SVF misija plāno lemt par to, cik liela papildus finansiālā palīdzība Kijevai varētu būt vajadzīga.
Iepriekš izteiktās prognozes liecina, ka gadījumā, ja bruņotais konflikts Ukrainas austrumos turpināsies arī nākamgad, Ukrainai papildus var būt nepieciešami 19 miljardi dolāru.
Vēl šī gada martā Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks paziņoja, ka Ukraina izpildīs visas Starptautiskā Valūtas fonda prasības nākamo kredītu saņemšanai, jo vienkārši citas izejas valstij neesot. Jau toreiz kļuva skaidrs, ka tuvināšanās Rietumu standartiem būs sarežģīta un sāpīga, jo ekonomikas atveseļošanai citu pasākumu starpā būs nepieciešams celt pensionēšanās vecumu, palielināt gāzes cenu gan uzņēmējiem, gan privātpersonām, palielināt nodokļus, kā arī uzsākt privatizāciju. Visus šos argumentus līdz šim pret valdību ļoti veiksmīgi izmantojuši demokrātisko spēku pretinieki.
Pusgadu vēlāk Jaceņuks atzīst, ka reformas īstenot līdz brīdim, kamēr turpinās karadarbība Ukrainas austrumos, būs ļoti sarežģīti vai pat neiespējami.
Tā kā galvenais uzdevums pašlaik esot Krievijas noturēšana un tās ekspansijas novēršana, par investoru piesaisti Ukrainai varēšot runāt tikai pēc tam. Premjers arī atzinis, ka viens no reformu īstenošanas dzinuļiem varētu būt sabiedrības atbalsts, taču diemžēl pašlaik iedzīvotāji pret valdības iniciatīvām attiecoties visai vienaldzīgi, galvenokārt jau savas drošības dēļ.
Politologs Aleksandrs Palijs gan norāda, ka uz sabiedrības vienaldzību nevajadzētu paļauties. Ja būs novērojama ilgstoša kavēšanās ar koalīcijas līguma izveidi un netiks pildīti izteiktie solījumi, sabiedrības viedoklis var krasi mainīties un izvērsties visai bēdīgi pašai varai.
Runājot par nepieciešamajām ekonomiskajām reformām, ukraiņu izdevums "Segodņa" aptaujājis vairākus ietekmīgus ekonomistus.
Vairums no ekonomistiem atzīst, ka pašreizējais Ukrainas ekonomikas modelis ir pilnīgi bezperspektīvs un, ja nenotiks ievērojamas pārmaiņas, valsts pastāvīgi atradīsies krīzē un pat tiks apdraudēta Ukrainas kā valsts turpmākā pastāvēšana.
Kā norāda ekonomists Igors Burakovskis, pašlaik pastāvošā korupcija faktiski pilnībā bloķē jebkādas individuālo uzņēmēju inovatīvās idejas. Turklāt ekonomisko attīstību pašlaik kavē arī monopola stāvoklis daudzās sfērās, kā arī augstais uzņēmēju un oligarhu īpatsvars varas gaiteņos.
Arī Starptautiskā Bleizera fonda direktors Oļegs Ustenko pauž viedokli, ka reformu īstenošana ierastajā veidā Ukrainā vairs nav iespējama, tāpēc ir nepieciešamas steidzamas reformas, kuru rezultātu varētu izjust jau tuvāko mēnešu laikā. Pirmkārt nepieciešams reformēt valsts pārvaldi un tiesu sistēmu.
Taču ekonomists Aleksandrs Ohrimenko intervijā aģentūrai "Gazeta.ua" paudis visai skeptisku viedokli. Pēc viņa vārdiem, par nepieciešamību īstenot reformas Ukrainā runā jau vairāk nekā 20 gadus, taču, visticamāk, arī nākamā valdība neko nopietnu šī mērķa sasniegšanā neizdarīs. Galvenokārt jau tāpēc, ka pat par spīti politiskajai gribai jaunajai valdībai šīs reformas neļaus īstenot. Pēc Ohrimenko vārdiem, jebkuras revolūcijas galvenais mērķis ir pārdalīt varu starp oligarhiem, sadalīt ietekmes sfēras un atbildīgos posteņus. Kā norāda ekonomists, pašlaik Ukrainā pie varas ir oligarhs un arī vara joprojām pieder oligarhiem, bet tautai neatliek nekas cits, kā ticēt solījumiem un meklēt iespējas, kā pašai nopelnīt.
