Pagājušās nedēļas beigās vairāku Eiropas valstu pārstāvji aicināja Šveici pievienoties Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju. Tomēr Berne oficiālā paziņojumā atteicās to darīt. Savu viedokli tā pamatoja ar vēlmi palikt neitrālai un kā Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijas prezidējošajai valstij turpināt darboties kā starpniecei Ukrainas un Krievijas krīzes risināšanā.
Kā pagājušās nedēļas nogalē paziņoja Šveices ekonomikas ministrs Johans Šneiders-Ammans, par pilnīgi visu sankciju atbalstīšanu nevar būt ne runas, taču Šveice darīšot visu iespējamo, lai valsts netiktu izmantota par platformu Eiropas sankciju apiešanai. Šneiders-Ammans arī norādījis, ka sankcijas noteikti nodarīs ievērojamu kaitējumu Eiropas un ASV uzņēmumiem un galu galā visu smagumu uz saviem pleciem izjutīšot patērētāji.
Taču šīs
nedēļas sākumā Šveice savā melnajā sarakstā iekļāva 26 Krievijas un Ukrainas personas, kā arī 18 uzņēmumus. Sarakstā iekļautajiem turpmāk būs liegts iesaistīties biznesa attiecībās ar finanšu starpniekiem Šveicē, tādējādi nodrošinoties, ka ārpus Eiropas Savienības izvietotie līdzekļi netiktu pārcelti uz Šveici. Caur Šveices bankām, lielākoties Ženēvā, notiek 75% no visiem Krievijas naftas eksporta finanšu pārskaitījumiem. Kā liecina Šveices Valsts bankas oficiālā informācija, bankas kontos šobrīd atrodas apmēram 13,8 miljardi Šveices franku jeb apmēram 11 miljardi eiro.
Ja runā par personām, pret kurām ieviestas sankcijas, tad to vidū ir kaujinieku līderi Aleksandrs Hodakovskis un Krievijas pilsonis Aleksandrs Borodajs, Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs un Krievijas drošības dienestu augstu stāvošas amatpersonas, kā Mihails Fradkovs un Nikolajs Patruševs.
Tūlīt pēc Eiropas Savienības sankciju ieviešanas Vācijas „Landesbank Baden-Wurttemberg” pētnieks Julians Trahoršs aģentūrai „Deutsche Welle” norādīja, ka sankcijas īpaši smagi varētu ietekmēt naftas un gāzes industriju Krievijā:
„Sankcijām būs negatīvs iespaids uz Krievijas ekonomiku, jo visas gāzes un naftas ieguvei nepieciešamās tehnoloģijas nāk no Rietumiem. Pašlaik viņiem tehnoloģijas ir, bet kas notiks pēc diviem vai trijiem gadiem, kad būs nepieciešams norakstīt vecās iekārtas vai iegūt resursus sarežģītākos apstākļos? Krievija kļūs daudz atkarīgāka no Rietumu tehnikas un, ja sankcijas joprojām būs spēkā, viņiem vairs nebūs iespējams iegūt ne naftu, ne gāzi.”
Šeit gan jāpiebilst, ka vācu eksperta prognozes jau tagad izrādījušās ne visai precīzas un ir novēroti pirmie gadījumi, kad sankcijas tiek apietas tieši ar Šveices palīdzību. Kā ziņo izdevums „Business Insider”, Krievijas valsts naftas kompānija „Rosņeftj” šī mēneša sākumā ir nopirkusi pasaulē lielākās naftas servisa pakalpojumu kompānijas „Weatherford” daļas. Saskaņā ar šo vienošanos Krievijas uzņēmums ir ieguvis savā īpašumā astoņas struktūrvienības, kas nodarbojas ar naftas urbumiem un iekārtu remontu Krievijā un Venecuēlā. Tāpat kļuvis zināms, ka „Rosņeftj” ir parakstījusi arī ilgtermiņa līgumu par naftas ieguvi jūrā ar norvēģu kompāniju „North Atlantic Drilling Ltd.”, kas ļauj līdz 2022. gadam izmantot sešas naftas ieguves platformas, kas paredzētas arī darbam Arktiskajā šelfā. Šeit gan jānorāda, ka Norvēģija parasti ievieš tādas pašas sankcijas kā Eiropas Savienība.
Šveice ir arī ļoti populārs ceļojumu galamērķis Krievijas biznesa elitei. Pētījumu dati liecina, ka dažādu Šveicē bāzētu organizāciju vadībā darbojas vairāk nekā divi tūkstoši Krievijas pilsoņu. Šajā valstī pastāvīgi uzturas arī 22 ietekmīgi krievu oligarhi. Tā kā Šveice ir Šengenas bezvīzu zonas dalībvalsts, tai nāksies ieviest arī Eiropas Savienības ierobežojumus ceļošanas jomā, un vismaz dažiem no krievu uzņēmējiem Šveicē iebraukt vairs netiks ļauts.
