ES gan nolēmušas sankciju paketes ieviešanu atlikt uz nenoteiktu laiku un vērot, cik sekmīgi Ukrainā tiks īstenota uguns pārtraukšana. Straujuma norādīja, ka neviena valsts nevēlas šīs sankcijas ieviest uzreiz, jo cer uz Ukrainas un Krievijas attiecību uzlabošanos.
Premjere arī pieļāva iespēju, ka sankcijas varētu nemaz netikt ieviestas, ja Ukrainā patiesi tiks ierobežota karadarbība.
Jau ziņots, ka pirmdien vakarā pēc smagām, vairāku stundu ilgām sarunām ES valstu pārstāvji vienojušies par jaunu sankciju paketi pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā, taču sankciju ieviešana atlikta uz dažām dienām, lai dotu iespēju realizēt miera plānu un noturēt pagaidām trauslo pamieru Austrumukrainā.
Iepriekš Briselē 28 ES valsti pārstāvji principiāli vienojušies par galvenajiem jaunās sankcijas paketes nosacījumiem, taču uz kādu laiku atlikuši galīgo lēmumu.
Neoficiāli izskanējis, ka pret sankciju smagumu iebildusi kāda no Eiropas Savienības Austrumu bloka jaunajām valstīm, vai, iespējams, pat vairākas. Ukrainas mediji minējuši Itāliju, Vāciju, Austriju, Kipru un Somiju. Iepriekš pret sankcijām asi iebilda Slovākija un Ungārija, norādot, ka sankcijas apdraud valstu ekonomiku.
Kā vēstīts, pirms sankciju paketes apstiprināšanas mediji vēstīja, ka nevēlamo personu vidū varētu būt vēl 20 Kremlim tuvu stāvoši cilvēki, viņu vidū, iespējams, arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, savukārt kompāniju sarakstā būs Krievijas enerģētikas giganti "Roseneft", "Gazpromneft", "Transneft" un citi.
Tas nozīmē, ka kompānijām būs liegts piekļūt Eiropas finanšu tirgum, tās nevarēs iegūt ilgtermiņa kredītus. Savukārt vairākiem Krievijas ieroču ražotājiem, piemēram, "Kalašņikov" būs liegts eksportēt savu preci uz Eiropu. Sagaidāms būs arī liegums Eiropai uz Krieviju vest jaunākās tehnoloģijas, kas Krievijai nepieciešamas, piemēram, naftas un gāzes ieguvē.
Maskava savukārt draudēja atbildēt ar savas gaisa telpas slēgšanu komerciāliem lidojumiem.
Kopš piektdienas, kad tika izsludināts pamiers, bruņoto sadursmju apjoms ir ievērojami samazinājies, taču karstākajos konflikta punktos, it īpaši Ukrainas bruņoto spēku kontrolētās ostas pilsētas Mariupoles apkārtnē, ik pa brīdim notiek jaunas apšaudes. Saņemtas arī ziņas par kārtējiem ievainotajiem un bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem.
