Vienošanās starp ASV un ES radītu vēl nebijušu apmēru brīvā tirgus zonu. Abas ekonomikas lielvaras kopā pārstāv aptuveni pusi no pasaules iekšzemes kopprodukta.
Tās būtu jauna līmeņa ekonomiskās attiecības, bez muitas nodevām un citiem pašmāju tirgus aizsardzības mehānismiem.
Optimisti uzskata, ka 800 miljoniem eiropiešu un amerikāņu šis līgums nesīs lielāku labklājību.
Tāds bija arī ES tirdzniecības komisāra Karela de Gihta vēstījums pirmdien, kad oficiāli sākās sarunas par šo līgumu Vašingtonā. „Iemesls tam, kāpēc notiek šīs sarunas, ir sekojošs. Mēs, Eiropas Komisijā (EK), esam pārliecināti, ka tas nāks par labu Eiropai. Tas radīs jaunas darba vietas, veicinās izaugsmi un palīdzēs mums izkļūt no krīzes. Tās, starp citu, būtu labas ziņas ne tikai Eiropai, bet arī visai pārējai pasaulei,” norādīja de Gihta.
Eiropas Komisijas (EK) aplēses liecina, ka plānotā vienošanās starp ES un ASV sniegtu ikgadējo pieaugumu līdz vienam procentam no iekšzemes kopprodukta. Tas atbilstu vismaz 86 miljardiem eiro.
Paziņojumā presei komisārs Gihts arī pauda cerību uz salīdzinoši ātru sarunu rezultātu. „Manuprāt tā būtu ļoti laba vēsts visas pasaules ekonomikai, ja mēs visu pabeigsim līdz nākamā gada beigām. To rādīs laiks. Protams, mēs sadursimies ar daudzām problēmām un šķēršļiem. Taču, ja mēs panāksim vienošanos, tā būs vēsturiska. Tāpēc ķersimies pie darba!” uzsver Gihta.
Taču šīs vairākus gadus rūpīgi plānotās sarunas varēja arī nesākties. Pagājušajā nedēļā atklājās kārtējie jaunumi par ASV globālās spiegošanas metodēm. Izrādās, ka amerikāņu izlūkdienests NSA ir noklausījies sarunas ES birojos – gan Briselē, gan Vašingtonā un Ņujorkā.
Uz šo notikumu fona Eiropas Parlamenta sociālisti nobalsoja pret sarunu uzsākšanu ar ASV, pirms ir saņemti paskaidrojumi šiem jaunumiem.
Tagad, kad sarunas jau sākušās, satraukuma pilnas balsis dzirdamas no Vācijas.
Nu jau plaši pazīstamais trauksmes cēlājs Edvards Snoudens intervijā žurnālam „Der Spiegel” atklājis neglaimojošus faktus par Vācijas specdienestu sadarbību ar amerikāņiem. Piemēram, pateicoties šai partnerībai, katru dienu tiek monitorēti 60 miljoni telefonsarunu Vācijā.
Taču aizdomas ir arī par industrijas spiegošanu. Un Vācijas tieslietu ministre Sabīne Leitheisere Šnarenbergera savā komentārā par to ir skarba un konkrēta. „Ja viņi šā vai tā nodarbojas ar industrijas spiegošanu, tad nav nekādas jēgas slēgt ar viņiem brīvās tirdzniecības līgumu,” pauda Leitheisere Šnarenbergera.
Tikmēr Vācijas zaļās partijas politiķis Malte Špics intervijā ASV ziņu raidījumam „Democracy Now!” norāda, ka šādu spiegošanu vairs nevar pamatot ar cīņu pret terorismu vai ko tamlīdzīgu. „Tā ir vienkārši milzīga spiegošana, kas vērsta pret Vācijas valdību, Vācijas pilsoņiem un arī Vācijas kompānijām. Manā skatījumā šeit vairs nav nekādas proporcionalitātas, ja ASV slepenie dienesti vērš tik lielu spiegošanu pret savu tā saukto draugu un sabiedroto,” dusmīgs bija Špics.
Kā liecina atklātie dati, tieši Vācija no visām Eiropas valstīm ir visvairāk pakļauta amerikāņu izlūkdienestu darbībām – vai nu ar pašu valdības piekrišanu vai nē.
Taču tieši Vācijas ekonomika arī visvairāk iegūs no brīvās tirdzniecības vienošanās starp ES un ASV. Un tāpēc ir maz ticams, ka savstarpējie spiegošanas skandāli nopietni ietekmēs sarunu turpmāko gaitu.
