Uz rietumiem no Kijivas Žitomiras pilsēta pēdējās naktīs regulāri piedzīvojusi Krievijas uzlidojumus un bombardēšanu. Arī trešdienas, 9. marta, vakarā.
Trāpīts pa dzīvojamo māju, kas atrodas netālu no tilta. Tā pilnībā sagrauta, cietušas arī tuvējās ēkas. Raķetes trāpījuma vietā – milzu bedre. Kad ceturtdien notikuma vietā pabija Latvijas Televīzija, sagrautās ēkas īpašnieks Aleksandrs Švecs jau bija sācis novākt gruvešus. Uzlidojuma brīdī mājā atradusies tikai viņa tante – 67 gadus vecā Rita, kura triecienā izdzīvoja, bet atrodas slimnīcā – kontūzija.
“Lūk, tā karo krievi. Šo māju uzbūvēja mana vecmāmiņa, kurai uzvārds – Ivanova. Viņa ir krieviete, visu mūžu šeit nodzīvoja. Un atlidoja krievu lidmašīna, un tādu, lūk, sveicienu vecmāmiņai Ivanovai nosūtīja Putins. Domājiet, krievi, skatieties, ko darāt!” sašutumu pauda sabombardētās mājas īpašnieks.
Otra raķete nodarījusi bojājumus netālu esošajai katlu mājai, kas ar siltumu nodrošinot aptuveni 30% Žitomiras iedzīvotāju, paziņoja pilsētas mērs. Tuvējai slimnīcai izsisti logi.
Bojāgājušo aizvadītās nakts uzlidojumā nebija. Tomēr Žitomira atrodas vien 150 kilometrus no Krievijas uzbrukumu ielenktās Kijivas un smagu uzlidojumu skartajām piepilsētām. Un nopietnas bažas arī šeit.
“Viss sagrauts. Bija pajumte... Tagad viss kājām gaisā apgriezies. Tikai drupas. Izrautajā bedrē drīz būs ūdens, būs kā aka. Tur droši vien kādi trīs metri,” sacīja cietušās brālis Aleksandrs.
“Katru dienu Žitomiru apšauda no visām pusēm. Sagrautas slimnīcas, sagrautas skolas, sagrautas dzīvojamās mājas,” pastāstīja uzlidojumā cietušās draudzene Anna.
Iepriekšējos triecienos cietušas arī citas ēkas. Piemēram, marta sākumā sagrauta skola. Skolēnu gan tur nebija, jo karastāvokļa laikā mācības atceltas.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.
Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
