Divas trešdaļas no visa Somijas pārtikas eksporta uz Krieviju ir tieši uzņēmuma “Valio” ražotie piena izstrādājumi, kuru vērtība ir aptuveni 300 miljoni eiro gadā. Uzņēmums jau paziņojis, ka 800 darbiniekiem būs jādodas bezalgas atvaļinājumā. Arī viens no pārtikas produktu iepakojuma ražotājiem paziņoja par fabrikas iespējamo slēgšanu – darbu var zaudēt 200 cilvēki.
Lai kompensētu daļu no zaudējumiem, “Valio” cenšas izpārdot vietējā tirgū daļu no produktiem, kurus tagad dēvē par “Putina sieru” un “Putina jogurtu”. No plauktiem tie pazūd gana ātri, kaut gan krājumi ir iespaidīgi - noliktavās patērētājus gaida gandrīz divi miljoni kilogramu siera.
Daudzi veikalu apmeklētāji sarunā ar "De facto" atzīst, ka pērk sieru pievilcīgas cenas dēļ - to tirgo ar ievērojamu atlaidi. Citiem liekas, ka tas ir savdabīgs juku laiku suvenīrs.
„Manī pamodās ziņkārība. Droši vien saglabāšu siera iepakojumu atmiņai vai uzņemšu ar to selfiju!" saka avīžu piegādātājs Kari Hirvinens. Valsti ir pārņēmusi bezmaz vai iepirkšanas histērija. Lielo lietotāju skaitu neizturēja veikala “S-market” mājaslapa – tajā parādījās paziņojums, ka pārdošanā nonāk arī “Putina sviests”. Vietējie mediji izklaidē lasītājus, salīdzinot Krievijas un Somijas patērētājiem ražotus jogurtus. Žurnālistu aicināts, slavenais pavārs izgudroja ēdienu vienīgi no Krievijā aizliegtajiem produktiem un nosauca to par “Putina bumbiņām”.
Tomēr piena ražotājiem un piensaimniecības industrijai Krievijas sankcijas nav nekāds joks. Ģimenes piensaimniecībā “Myllymäki” stāsta - iespējams, ka drīz zaudēs lielu daļu no ienākumiem. Airi Kotameki ar vīru sadarbojas tieši ar “Valio”. Kaut gan, Krievijas sankciju vājināts, uzņēmums sola turpināt iegādāties pienu no zemniekiem, tomēr agri vai vēlu nāksies samazināt iepirkuma cenas. Tas ietekmēs ne tikai zemniekus, kas pārdod savus ražojumus “Valio”.
Par tā uzstādītām cenām pienu no lauksaimniekiem iepērk arī citas, daudz mazākas kompānijas. "Tik smagus laikus un strauju cenas kritumu es neatceros, kopš sāku strādāt pirms 24 gadiem. Esmu ļoti noraizējusies par šo situāciju, jo, iespējams, mēs zaudēsim 10 centus no katra pārdotā litra... Tā ir ļoti liela nauda. Jau tagad iepirkuma cena ir vien 45 centi. Mēs arī audzējam teļus un pagaidām nav skaidrs, vai tos kāds pirks, jo embargo attiecas arī uz svaigo gaļu,” saka Airi Kotameki, "tomēr visvairāk uztraucos par jauniem cilvēkiem, tādiem kā mūsu kaimiņi. Viņi nesen paņēma kredītu, investēja savā saimniecība, uzbūvēja jaunu klēti. Kā viņi tagad atdos parādu, ja kritīs cenas? Es nezinu."
Somijas Lauksaimniecības ministrijas ģenerāldirektors Veli-Peka Talvela atzīst: „Tas ir nopietns trieciens lauksaimniecībai. It īpaši tāpēc, ka tas trāpījis vienam sektoram un vienam uzņēmumam.”
Pārtikas industrijas darbinieku arodbiedrība kritizē gan valsts valdību, gan pašus uzņēmējus. Viņu ieskatā “Valio” varēja paredzēt, ka tik liela atkarība no eksporta uz vienu valsti var izrādīties riskanta. Tagad Somijas valdībā plāno nākamā gada budžetu un spriež par iespējām mazināt Krievijas sankciju efektu.
„Somijai ir atļauts subsidēt lauksaimniekus no valsts budžeta, tādas tiesības mēs izcīnījām pirms 20 gadiem, iestājoties Eiropas Savienībā. To mēs noteikti darīsim, lai, pirmkārt, atbalstītu pašu zemniekus, kas cietīs no sankcijām. Un, otrkārt, palīdzēsim uzņēmējiem apgūt Āzijas tirgu. Piemēram, mēs varētu apmaksāt piedalīšanos izstādēs vai tirgus pētījumus,“ skaidro Talvela.
Somijas Centrālā banka ir aprēķinājusi – pagaidām Krievijas sankciju ietekme uz Somijas ekonomiku kopumā nebūs liela. Iekšzemes kopprodukts samazināsies tikai par procenta desmito daļu.
Tomēr netiešie zaudējumi ilgtermiņā var izrādīties daudz nopietnāki, brīdina “Danske Bankas” galvenais ekonomists Pasi Kuopameki: „Ja sankciju karš turpināsies vēl ilgu laiku, Somija varētu zaudēt vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Tas ir daudz. Turklāt jāsaprot, ka Somijā jau trīs gadus turpinās recesija, un mēs cerējām, ka ar eksporta palīdzību beidzot tiksim no tās laukā.”
Somijas Uzņēmēju konfederācijas aprēķini liecina, ka šajā gadījumā darbu varētu zaudēt desmitiem tūkstošu cilvēku.
Neskatoties uz smagām sekām, sabiedriskās domas aptaujas liecina - vairākums Somijas iedzīvotāju - ap 60% - atbalsta sankcijas pret Krieviju.
Latvijā bieži piesauc slaveno Somijas neitralitāti aukstā kara laikā un Padomju Savienībai draudzīgo ārpolitiku. Lielākā Somijas laikraksta “Helsingin Sanomat” redaktors Kari Huhta norāda – tā ir pagātne: „Nekāda īpaša, citāda "Somijas ceļa” attiecībā uz Krieviju nav. Te visi saprot, ka mēs neko neiegūsim, ja šajā sankciju karā kļūsim par vājāko posmu. Protams, ka Somijai ir īpašas attiecības ar Krieviju – mums ir tūkstoš divsimt kilometri kopīgas robežas, cilvēki tirgojas, brauc iepirkties, bet tas ir tikai privātajā līmenī. Salīdzinot ar Baltijas valstu politiķu izteikumiem, somi izklausās mērenāki, bet tas nenozīmē, ka mēs citādi vērtējam situāciju.”
Arī uzņēmēji norāda – Somijas biznesam daudz vairāk nekā sankcijas kaitē neziņa par nākotni un nestabilā politiskā situācija reģionā. Tāpēc, ja spiediens uz Krieviju izbeigs karu, vietējais bizness ir gatavs samierināties ar pagaidu zaudējumiem.
