Ar šādu atziņu viņš nācis klajā Helsinkos, tiekoties ar Somijas vēstniekiem.
Prezidents norādījis, ka ik pa laikam izskanot doma, ka Somija varētu daļēji būt atbildīga par Baltijas valstu aizsardzību.
“Somija nav tādā stāvoklī, lai tā varētu piedāvāt citiem drošības garantijas, kuru mums pašiem nemaz nav,” uzsvēris Nīnisto.
Viņš atgādinājis, ka valsts robeža ar Krieviju ir garāka nekā pārējām NATO valstīm kopā.
“Ja valsts ar nedaudz vairāk nekā pieciem miljoniem iedzīvotāju pati atbild par savu aizsardzību, tā ir pietiekami liela atbildība,” paziņoja Somijas prezidents. Viņš piebilda, ka Somija turpinās attīstīt savu aizsardzību sadarbībā ar Zviedriju, kā arī partnerībā ar NATO.
Jau ziņots, ka Krievijas un rietumvalstu attiecībās saspīlējums sākās pēc pērn aprīlī notikušās Krimas aneksijas un tai sekojošās prokrievisko separātistu kaujinieku aktivizēšanās Ukrainas dienvidaustrumos. Pēc notikumiem Ukrainā Baltijas teritorijā aktīvāk notiek militārās mācības.
