Somijas ministrs: EP vēlēšanās akcents varētu tikt pārlikts uz ES drošību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Pavasarī gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, iespējams, mainīsies akcenti – politiķi vairāk pievērsīsies jautājumiem par Eiropas Savienības (ES) drošību. Tā sarunā ar Latvijas Radio pauž Somijas Eiropas lietu ministrs Aleksandrs Stubs. Ukrainas krīze ir mudinājusi domāt par aizsardzības politiku. Taču pagaidām nedz Baltijas valstīm, nedz Somijai nevajadzētu uztraukties par reālu apdraudējumu no Krievijas, saka Stubs.

Aleksandrs Stubs, kurš jau daudzus gadus darbojas Eiropas politikā, kandidē arī maijā gaidāmajās EP vēlēšanās. Viņa vārds arī minēts starp iespējamajiem kandidātiem uz ES Augstā pārstāvja ārlietās posteni, ko patlaban pilda Ketrīna Eštone.

Attiecībās ar Krieviju Stubs aicina saglabāt mieru un vēsu prātu, uzskatot, ka Krievijas izolācija nav labākais ceļš, bet tajā pašā laikā atzīst, ka Krievijas karavīru ieiešana Ukrainā ir uzskatāma par okupāciju.

Latvijas Radio: Kā jūs vērtējat veidu, kā tiek izraudzīts Eiropas Komisijas prezidenta kandidāts, jo pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē tas notiek tik atklāti un publiski?

Manuprāt, tas ir piešķīris tādu kā "lufti" visam Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesam kopumā, un es patiešām priecājos, ka cilvēki jaut tagad visur Eiropā runā par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Agrāk tā nebija. Manuprāt, politikā partijas ir ietekmīgas, bet personības vēl ietekmīgākas, un, ja mums ir izcilas personības, kuras pretendē uz Eiropas Savienības augstākajiem amatiem un mēs par to runājām atklāti, tad, tas būs tikai Eiropas Parlamenta vēlēšanu ieguvums.

Kā jūs vērtējat faktu, ka uz šo augsto amatu nebija kandidāta no Ziemeļvalstīm? Kādu laku tika piesaukts Somijas premjerministra Jirki Katainena vārds, taču viņš galu galā nekandidēja.

Eiropā ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru. Sociālistu kandidāts ir no Vācijas, konservatīvajiem sacentās Luksemburgas un Francijas kandidāti, liberāļiem – Oli Rēns, kurš ir soms, un Gijs Verhovstads, kurš ir beļģis. Tā kā es par to neesmu ļoti nobažījies. Bija jauki, ka savu kandidatūru pieteica arī Valdis Dombrovskis no Latvijas un bija vēl citi kandidāti, bet mums jāredz, kā galu galā tas viss risināsies. Taču kampaņas galvgalī, protams, būs visizcilākie kandidāti.

Kādi līderi Eiropas Savienībai šajās dienās ir nepieciešami? Jo, man ir radies iespaids, ka ir tieksme atgriezties pie vieniem un tiem pašiem cilvēkiem un nelūkoties jaunā virzienā?

Manuprāt, nākamajam līderim ir jābūt stabilam un es nevērtētu vecumu vai pieredzes faktoru kā labu vai sliktu.

Manuprāt, svarīgākais, vai cilvēkam ir pietiekama kvalifikācija, lai vadītu Eiropu, un kļūtu par Eiropas Komisijas vai Eiropas Savienības Padomes prezidentu. Daudzi no mums ir bijuši iesaistīti Eiropas Savienības lietās jau daudzus gadus un tam ir gan pozitīvās, gan negatīvās puses. Taču viss tiešām ir atkarīgs no cilvēka.

Jūs arī pats kandidējat Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

Jā!

Kādu jaunu dimensiju jūs cerat ienest, jo reiz jau esat bijis Eiropas Parlamenta deputāts?

Jā, es nezinu, varbūt tas būs Aleks 2.0, kurš kandidē uz šīm vēlēšanām. Es biju deputāts no 2004. līdz 2008.gadam. Tad es kļuvu par ārlietu ministru un kopumā kā ministrs esmu nostrādājis jau sešus gadus. Ir laiks pārmaiņām. Man patika darbs valdībā, un es ceru, ka man būs aizraujošs darbs parlamentā. Taču vispirms ir jānotiek vēlēšanām.

Kas jums kā politiķim patlaban šķiet kā Eiropas visinteresantākie un arī satraucošākie jautājumi?

Es sākotnēji domāju, ka šo Eiropas Parlamenta vēlēšanu galvenā tēma būs ekonomika, saistībā ar finanšu, parādu, banku krīzi, vairākām valstīm piešķirtajām glābšanas programmām. Taču tagad man šķiet, ka uzsvars uz dažiem no šiem jautājumiem mainīsies.

Sakarā ar Ukrainu lielāku uzmanību pievērsīs drošības jautājumiem. Mēs redzēsim, kā uzmanība no ekonomikas lietām noslieksies politikas un drošības virzienā.

Taču pirmo reizi lielu nozīmi spēlēs arī Eiropas Savienības jautājumi, kuri varētu gūt pārsvaru pār nacionālajiem jautājumiem, un tas ir apsveicami.

Drošības jautājumi?

Jā, pilnīgi noteikti drošības jautājumi, piemēram, par to, kādu Eiropas Savienības drošības struktūru, aizsardzības politiku mums vajadzētu, un tā tālāk.

Vai jūs uzskatāt, ka Eiropas Savienība ir apdraudēta?

Nē, es tā nedomāju. Mums ir jāstrādā ar Krieviju,  lai risinātu Ukrainas krīzi. Es pats biju ļoti cieši iesaistīts Gruzijas krīzes risināšanā, un kopā ar Francijas ārlietu ministru Bernāru Kušnēru es devos pildīt vidutāja pienākumus Maskavas sarunās ar Tbilisi. 

Šīs krīzes vienmēr ir ļoti smagas, tās ir kā uz naža asmens un tajās ir ļoti daudz dezinformācijas. Mums ir jāpaliek mierīgiem un apvienotiem, un jāturpina dialogs.

Somija ir Krievijas kaimiņiene. Jums arī ir visai sarežģīta attiecību vēsture? Kā jūs tagad tās vērtētu?

Kopš Otrā Pasaules kara mums ir bijušas labas attiecības. Protams, no 1809. līdz 1917.gadam mēs bijām Krievijas impērijas sastāvā, līdz ar to mums ir noteikts mantojums. Tajā pašā laikā, pēc Otrā pasaules kara mēs spējām saglabāt savu neatkarību, brīvību un demokrātiju. Kad beidzās Aukstais karš, mēs spējām atbrīvoties no šī kara važām un integrēties Rietumos tik pamatīgi, cik vien mēs gribējām, mazliet tā kā Lietuva, Latvija un Igaunija.

Mēs vienmēr jutām, ka mums ir jāsaglabā labas attiecības ar Krieviju, un mēs nevēlamies to izolēt. Manuprāt, tas ir nepareizs ceļš. Bet tajā pašā laikā, tas ir kā ar labiem kaimiņiem, ja kāds dara nepareizi, par to ir jārunā.

Kā jūs redzat Ukrainas krīzi. Kā būtu jārīkojas?

Es, protams, esmu noraizējies, taču, ja es zinātu, kas ir jādara, tad būtu saņēmis Nobela Miera prēmiju. Mēs visi cīnāmies ar šo krīzi, rast risinājumus, un, man šķiet, ka arī krievi tos meklē. Mums, protams, ir jārunā stingrā valodā, bet tajā paša laikā jābūt diplomātiskiem. Svarīgākais ir panākt, ka Krievija runā ar Ukrainu, Ukraina ar Eiropas Savienību un Eiropas Savienība runā ar Krieviju, un pēc tam visi kopā sēžas pie galda un meklējam risinājumu Krimas krīzei.

Vai jūs piekrītat, ka tā ir okupācija?

Manuprāt, ir acīmredzami, ka Krievija pārkāpj Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti. Un ja ir tiesa tas, ka Krimā ir 16 000 Krievijas karavīru, tad jā, tā ir okupācija.

Ir izskanējuši viedokļi, ka nākamās varētu būt Baltijas valstis. Vai mums būtu iemesls uztraukties?

Mums patiešām ir jānomierinās. Ir cilvēki, kas lieto pārāk daudz efedrīna un viņiem tā vietā vajadzētu iedzert baldriānu un atslābt.

Vai un kādu ietekmi Ukrainas krīze varētu atstāt uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām?

Mēs vairāk runāsim par drošību un mazāk par ekonomiku, un varbūt "uz galda" būs arī Eiropas Savienības paplašināšanās jautājums.

Jūs kā Somija jūtaties droši?

Jā, nav nekādu problēmu!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti