Gulst ziedi
Astoņi apkalpes locekļi un 84 pasažieri. Piemiņas vietas gan lidostā Sočos, gan vairākās vietās Maskavā, kas saistītas ar bojā gājušajiem. Tostarp pie Ostankinas televīzijas centra, jo bojāgājušo vidū bija deviņi žurnālisti.
Ziedi tiek nolikti arī pie ieejas ēkā, kur izvietojies Aleksandrova ansamblis. Lielākā daļa jeb 64 pasažieri bija no šī slavenā dziedātāju un dejotāju kolektīva.
Šis ir ļoti labi zināms izpildītāju kolektīvs pasaulē arī tā vēstures dēļ. Sekojot sabiedroto ASV ierosinājumam un franču atbalstam, Aleksandrova Ansamblis uzstājās Berlīnē pēc Otrā pasaules kara. Arī pēc Padomju Savienības sabrukuma tam bija liela simboliska loma tostarp valsts rakstura pārmaiņu komunikācijā gan pašu, gan ārvalstu sabiedrībām.
Uz gaisa kuģa klāja atradās arī divas valsts amatpersonas, militārpersonas un Jeļizaveta Glinka jeb Daktere Liza. Ārste-reanimatoloģe, kas ASV skolojusies arī nedziedināmi slimu pacientu jeb paliatīvajā aprūpē un piedalījusies hospisu atklāšanā gan Krievijā, gan Ukrainā. Viņas dibinātā organizācija sniedz ārstu palīdzību mazturīgajiem, bezpajumtniekiem un mirstošiem onkoloģijas pacientiem. Dakteres Lizas organizētās humānās palīdzības kravas sasniegušas ceļamērķi – Sīriju – bez viņas.
Mēģināja ārkārtas nolaišanos?
Melnās jūras akvatorijā pagaidām atrasti 12 bojā gājušie. Vienlaikus notiek arī lidmašīnas fragmentu meklēšana. No jūras izdevies atgūt nozīmīgus lidmašīnas fragmentus ar galveno lidojumu datu reģistrācijas ierīci jeb tā dēvēto melno kasti. Tā nekavējoties nogādāta datu analīzei Piemaskavā esošajā izpētes centrā.
Šobrīd, kad vēl turpinās arī meklēšanas un pierādījumu vākšanas operācija, netiek izslēgta neviena versija.
Tā, piemēram, laikraksta “Komersant” rīcībā ir nonācis arī kāda aculiecinieka – krasta apsardzes dienesta darbinieka – stāstītais. Katastrofas brīdī viņš atradās uz kutera klāja akvatorijas ūdeņos. Šķitis, ka lidmašīna grasās veikt ārkārtas nolaišanos ūdenī, taču tās priekšējā daļa bijusi nedabiski uzrauta gaisā.
Tādēļ, nosēžoties, ūdens virsmu pirmo ķēra astes daļa. Sitiena rezultātā tā atdalījās.
Lidmašīna iegāzās ūdenī un strauji nogrima. Tiek ziņots, ka šādā leņķī lidmašīna zaudē ātrumu un celtspēju. Līdzīgos apstākļos notikusi cita "Tu 154-M" aviolainera katastrofa Doņeckā. Tad kapteinis pieņēmis kļūdainu lēmumu, cenšoties pacelties virs negaisa frontes. Manevra rezultātā lidmašīna strauji zaudējusi ātrumu un nonākusi fatālā spirāles kritienā. To, ka šī versija ļoti ticama, ziņu aģentūrai “TASS” apstiprinājis arī kāds militārā resora pārstāvis, atzīstot, ka triecienā smagi saārdītā astes daļa apliecinot mēģinājumu veikt ārkārtas nosēšanos ūdenī.
Par spīti iepriekš izskanējušajai informācijai, vēl arvien galīgi nav noraidīta arī terorisma versija. Tomēr amatpersonas atkārtoti uzsvērušas – tā ir mazticama.
Sabiedrība atceras pērn notikušo aviokatastrofu Ēģiptē. Krievija sākotnēji noraidīja terora akta iespēju par spīti norādēm, ka plašo atlūzu izkliedi radījis sprādziens uz lidmašīnas klāja. Tomēr pierādījumi bija nepielūdzami, un lidmašīnas katastrofa bija terorisms.
Šajā gadījumā Krievijas amatpersonas uzsver, ka
plašo atlūzu izkliedi Melnās jūras akvatorijā pie Sočiem nav izraisījis sprādziens, bet gan spēcīgās straumes.
Starp citām versijām ir arī nekvalitatīvā degviela, ar kādu iespējams lidmašīna tikusi uzpildīta. Tomēr ar izmeklēšanu saistīti speciālisti apšauba arī šo versiju. "TU-154" lidmašīnām ir vairākas degvielas bākas. Tā dēvētajā vidusbākā vēl arvien bijusi Maskavā uzpildītā, nevis Sočos papildinātā degviela.
Vēl arvien turpinās otras melnās kastes meklējumi ar sarunu ierakstiem pilotu kabīnē. Atklātībai jau nodotie sarunu ieraksti ar lidojumu dispečeriem, nav spējuši viest kaut nedaudz vairāk skaidrības par traģēdijas cēloņiem.
Jau vēstīts, ka Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīna ar 92 pasažieriem un apkalpes locekļiem nogāzās 25.decembrī neilgi pēc pacelšanās no Soču lidostas. Starp bojā gājušajiem ir Krievijas armijas dziesmu un deju ansambļa mākslinieki un žurnālisti.
