Lielāko militāro palīdzību Ukrainai līdz šim sniegušas ASV, bet ASV prezidents Džo Baidens jau paziņojis, ka Vašingtona neplāno sūtīt "F-16" iznīcinātājus uz Ukrainu.
Ukrainai būtu vajadzīgi ap 200 iznīcinātāju
Diskusijas par iespējamo kaujas iznīcinātāju piegādēm Ukrainai aizsākās jau paralēli sarunām par tanku piešķiršanu Kijivai. Ukraina ne reizi vien ir uzsvērusi, ka mūsdienīgi 21. gadsimta iznīcinātāji ļautu Ukrainai atjaunot kontroli pār savu gaisa telpu gan kara, gan miera laikā.
Šādi lidaparāti noteikti būtu ātrāki, labāk aprīkoti un efektīvāki nekā pašlaik Ukrainas bruņojumā esošie PSRS un Krievijā ražotie.
Kā paziņojis Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ignats, Ukrainai būtu nepieciešami aptuveni 200 jauni iznīcinātāji.
Līdzīgi kā ar tanku piegādēm, arī iznīcinātāju piešķiršanai ir iecerēts izveidot starptautisku aliansi. Lielākā uzmanība tiek pievērsta ASV, kur tiek ražotas "F-16" kara lidmašīnas. Taču prezidents Džo Baidens paziņojis, ka neplāno piegādāt "F-16" iznīcinātājus Ukrainai.
Vašingtona apgalvo, ka Ukrainai jau ir sniegta pietiekami liela militārā palīdzība, kas pavairos Ukrainas aizsardzības spējas pirms iespējamās Krievijas ofensīvas pavasarī.
Citu sabiedroto vidū attieksme ir atšķirīga. Nīderlande jau ir paziņojusi, ka varētu piešķirt iznīcinātājus, ja tiktu saņemts oficiāls pieprasījums no Ukrainas, bet tas vēl nav noticis.
Polija ir gatava nodot ukraiņiem savus "F-16" iznīcinātājus, ja šāds lēmums tiks saskaņots ar pārējiem NATO partneriem.
Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons ir norādījis, ka Francija savu lēmumu pieņemšanā vadās pēc vairākiem kritērijiem.
Makrons raizējas par konflikta eskalāciju
"Nekas netiek izslēgts, taču mēs vienmēr visu izvērtējam pēc trijiem kritērijiem. Pirmkārt, vai tas tiek prasīts? Tā tas bija par ukraiņu armijas apmācības laiku, un par to es pagājušajā nedēļā runāju ar prezidentu Zelenski. Nākamnedēļ ukraiņu aizsardzības ministrs ieradīsies Parīzē un notiks domu apmaiņa ar mūsu kolēģi. Viss notiek pēc pieprasījumiem, nevis vadoties pēc baumām," norāda Makrons.
"Otrs kritērijs ir tas, vai šiem ieročiem nav eskalācijas potenciāls. Proti, vai mūsu piegādātais ekipējums neskars Krievijas teritoriju, bet palīdzēs ukraiņiem pretoties un aizsargāt Ukrainas zemi. Trešais kritērijs ir – lai šādas piegādes nemazinātu Francijas armijas spējas aizsargāt mūsu pašu zemi un mūsu iedzīvotājus. Ar šādu pašu nopietnību un metodi mēs turpināsim strādāt arī turpmāk, koordinējoties ar saviem partneriem. Un tāpēc – pēc būtības aizliegts nav nekas. Taču ir šie trīs kritēriji, pēc kuriem mēs vadīsimies katrā atsevišķā gadījumā."
Makrona teiktais diezgan precīzi atspoguļo arī daudzu citu valstu, tostarp Vācijas, piesardzīgo reakciju.
Turklāt daudzu valstu pārstāvji uzsver, ka Ukrainai daudz piemērotāki būtu nevis "F-16" iznīcinātāji, bet gan citu modeļu kara lidmašīnas, piemēram, amerikāņu "F-18" vai zviedru "Gripen", kurām nav nepieciešami tik gari un tik labas kvalitātes skrejceļi.
Pat ja Ukraina nolemtu uzbūvēt šādus skrejceļus, visticamāk, to nebūtu iespējams izdarīt slepus, lai šo procesu nepamanītu un tam netraucētu Krievija. Abiem iepriekš minētajiem modeļiem ir arī zemākas ražošanas un uzturēšanas izmaksas, taču to skaits arī ir daudz mazāks.
KONTEKSTS:
Pēc tam, kad vairākas rietumvalstis vienojās piegādāt Ukrainai ilgi prasītos tankus "Leopard", Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka situācija valstī joprojām ir ļoti smaga un sabiedrotajiem būtu jādomā par militāro piegāžu paātrināšanu, turklāt jādomā par aizvien jauniem bruņojuma veidiem.
Rietumvalstis arvien aktīvāk sāk spriest par iespējamo iznīcinātāju piegādēm Ukraina, taču jau tagad ir vērojamas viedokļu atšķirības. Noraidošu pozīciju ieņem Vācija. Viens no galvenajiem argumentiem – nevēlēšanās izraisīt karu starp Krieviju un NATO valstīm.
