Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvadītajā nedēļā izteicās, ka vēlas, lai Rietumi viņa valstij nodrošinātu tālas darbības rādiusa raķetes un iznīcinātājus.
"Nē," sacīja Baidens, atbildot uz reportieriem Baltajā namā uzdotu jautājumu, vai viņš atbalsta F-16 vai citu amerikāņu iznīcinātāju piegādāšanu Ukrainai.
Vairāki Eiropas līderi ir izteikušies, ka neizslēdz šādu piegāžu iespējamību. Starp šiem līderiem ir Francijas prezidents Emanuels Makrons un Nīderlandes premjerministrs Marks Rite.
Diskusiju aktivizēja Francijas prezidenta Makrona paziņojums par iespējamo reaktīvo iznīcinātāju piegādi Ukrainai. Viņš vienlaikus brīdināja par konflikta eskalācijas risku un izvirzīja vairākus priekšnoteikumus. Kijivai vispirms oficiāli jāizsaka šāds lūgums, bruņojums nedrīkst būt konfliktu veicinošs un ieročus nedrīkst izmantot triecieniem pa Krievijas teritoriju. Nīderlandes premjers Rite bija piesardzīgāks. Viņš paziņoja, ka nepastāv tabu, bet tas būtu liels solis.
Laikraksts “The Washington Post” vēsta, ka jau apsolītos tankus “Abrams” Vašingtona varētu piegādāt ātrākais šā gada beigās. Tos neņems no militārajām rezervēm, bet speciāli iegādās Ukrainas vajadzībām. Tikmēr Francija un Austrālija kopīgi nodrošinās Ukrainai 155 milimetru lādiņus, kas nepieciešami jau piegādātām artilērijas sistēmām, bet britu tanki Ukrainā varētu nonākt aprīlī.
KONTEKSTS:
Pēc tam, kad vairākas rietumvalstis vienojās piegādāt Ukrainai ilgi prasītos tankus "Leopard", Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka situācija valstī joprojām ir ļoti smaga un sabiedrotajiem būtu jādomā par militāro piegāžu paātrināšanu, turklāt jādomā par aizvien jauniem bruņojuma veidiem.
Rietumvalstis arvien aktīvāk sāk spriest par iespējamo iznīcinātāju piegādēm Ukraina, taču jau tagad ir vērojamas viedokļu atšķirības. Noraidošu pozīciju ieņem Vācija. Viens no galvenajiem argumentiem – nevēlēšanās izraisīt karu starp Krieviju un NATO valstīm.
