ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieka vietnieks Bens Rouds norādījis, ka Krievijai saasinot situāciju Ukrainā, ASV ir gatavas saasināt savu spiedienu.
Tāpat aprit nedēļa kopš Eiropas Savienības izsludinātā ultimāta Krievijai ar prasību atkāpties no Ukrainas, pretējā gadījumā sekos sankcijas. ES iepriekš draudējusi padziļināti vērsties pret Krievijas finanšu institūcijām, kompānijām, pastiprināt ieroču un jaunāko tehnoloģiju pārdošanas aizliegumu. Eksperti ir izstrādājuši sankciju priekšlikumus, par kuriem tagad jāvienojas dalībvalstīm.
ES eksperti izstrādājuši sankcijas pret Krievijas bankām un kompānijām, liedzot tām pieeju Eiropas finanšu tirgiem, padziļinot liegumu bruņojuma un augsto tehnoloģiju eksportam, kas Krievijai ļoti nepieciešamas, piemēram, enerģijas ieguvē.Eiropas līderi arī papildinās personu un kompāniju melno sarakstu, kuras tieši vainojamas un atbildīgas par notikumiem Krimā, Donbasā, Doņeckā un citās vietās Ukrainā.
Starp ierosinājumiem ir arī aicinājums dalībvalstīm un G7 sabiedrotajām valstīm apsvērt koordinētu rīcību, lai liegtu Krievijai piedalīties augsta līmeņa starptautiskajos kultūras, ekonomikas vai sporta pasākumos.
Par sankciju priekšlikumiem jāvienojas dalībvalstīm.
Jau ziņots, ka Krievija 7.augustā ieviesa sankcijas, nosakot embrago pārtikas produktiem no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Iepriekš šīs valstis bija noteikušas sankcijas pret daudzām Krievijas varas elitei tuvu stāvošajām amatpersonām un uzņēmējiem saistībā ar viņa atbalstu Maskavas rīcībai Ukrainā un Krimas aneksijai.
Tomēr 20.augustā Kremlis nedaudz pārskatīja sankciju skarto produktu sarakstu, mīkstinot savu pozīciju.
Tiek ziņots arī par Krievijas patērētāju sūdzībām par pārtikas cenu kāpumu pēc pretsankciju ieviešanas.
