Izejot no rīta Atēnas ielās, pēdējās nedēļās vienīgais rādītājs par to, ka valstī kaut kas nav kārtībā, bija garās cilvēku rindas pie bankomātiem. Šīs nedēļas sākumā tās samazinājās, bet tieši referenduma dienā atkal jau stiepjas tālu aiz banku ēku stūriem.
Vienīgi šausmu stāsti un bailes parādījās, atverot sociālos tīklus vai skatoties televizoru. Ja tuvumā neredzēja nevienu banku, dzīve šķita ritam mierīgu gaitu. Bērniem sporta diena dārziņā. Mammai jāiet uz darbu. Vakarā sarunāta tikšanās ar draugiem blakus parkam esošajā kafejnīcā. Vīra darba kolēģa meitai svētdien kāzas. Šķiet, ka valstī viss ir kārtībā. Līdz sestdienai, līdz 4.jūlijam.
Sestdiena Grieķijā parasti ir lielā iepirkšanās diena. Parasti pārpildītajos tirdzniecības centros nav ierastās drūzmēšanās, bet tas ir tikai līdz tam brīdim, kamēr nonāc pie kasēm. Pēc desmit minūšu gaidīšanas pamanu, ka rinda nav uz priekšu pavirzījusies ne par vienu cilvēku. Izrādās, ka pie kases esošais vīrietis vēlas norēķināties ar maksājuma karti. Vai būtu iemesls sākt uztraukties? Valdība taču apgalvoja, ka, norēķinoties ar maksājumu kartēm, nevajagot būt nekādām problēmām. Bet ir! Kasieri, ieraugot, ka kārtējais pircējs, lai norēķinātos par iegādātajām precēm, pasniedz maksājuma karti, smagi nopūšas.
Gaidot rindā, uzrunāju kādu grieķieti, protams, vaicājot, kā viņa plāno balsot referendumā. Viņa atbild, ka nebalsos. „Tā kā mana dzimtā puse ir septiņu stundu braucienā ar autobusu no Atēnām, es referendumā nepiedalīšos. Tas ir pārāk garš un apgrūtinošs ceļš,” saka sieviete. Viens no ārvalstīs dzīvojošajiem draugiem šajās dienās neplāno ierasties Grieķijā un uz jautājumu par savu pilsoņa pienākumu atjoko: „Vēl neesmu izlēmis, kā balsošu, tāpēc pagaidīšu pirmos exit poll datus un pēc tam iešu balsot!”
Dodoties uz veikalu pirkt pārtikas produktus un saimniecības preces, pie plauktiem, kur parasti atrodas tualetes papīrs, apstulbstu. Nespēju noticēt savām acīm – visi pieci vismaz četru metru garie plaukti ir pilnīgi tukši. Apgriežos, aizeju līdz nodaļai, kur pārdod veļas mazgājamos līdzekļus. Veļas pulveru iepakojumi ir savā vietā. Dodos atpakaļ, bet bilde nav mainījusies – plaukti ir tukši. Mani piepeši pārņem panika. Kas notiek?! Kas notiks rīt?! Citā stāvā makaronu un rīsu pakas vēl ir savā vietā, taču miltus un sāli arī vairs nevar nopirkt. Veselais saprāts atsakās ar mani sadarboties, un es sāku iepirkumu ratos likt visu, kas tikai gadās pa rokai. Pie kases, protams, ka problēmas norēķināties ar maksājuma karti, tāpēc par pirkumiem nākas maksāt skaidrā naudā.
Pēcāk galvā galvā iezogas domas, ka, visticamāk, šī ir viena no pēdējām dienām, kad Grieķijā var norēķināties ar eiro. Nākamā pietura ir sadzīves tehnikas veikals. Iegādājamies jaunu veļas mazgājamo mašīnu un putekļu sūcēju vasaras mājai. Nav jau tā, ka vecā tehnika būtu salūzusi, bet kalpo jau vairākus desmitus gadus, varbūt tagad būtu īstais laiks to nomainīt.
Svētdienas rīts iesākas ar telefona zvanu. Mans vīrs zvana savam tēvam: „Aizvedīšu tevi līdz vēlēšanu iecirknim, ja balsosi „Jā”” Priekšpusdienā, vērojot, kas notiek kafejnīcās, šķiet, ka iepriekšējās dienas neprāts ir bijis pilnīgi veltīgs, nožēla par savu rīcību ņem virsroku sajūtu haosā tāpēc, ka blakus mājām esošajās kafejnīcās brīvu galdiņu nav, tātad valstī viss ir kārtībā. Taču tas ir līdz brīdim, kamēr ieraugu „raibu čūsku”, kas vijas no viena bankomāta vismaz kādus desmit metrus. Atkal bailes, neziņa un panika pārņem prātu. Neskatoties uz smaidošajiem tūrisma nozares pārstāvju apgalvojumiem, ka tūristiem nav iemeslu uztraukties, pienāk ziņas, ka ar katru dienu arvien vairāk ārzemnieku atceļ brīvdienu un viesnīcu rezervācijas. Piemēram, 27.jūnijā tikai 5% tūristu nolēma atcelt lidojumus uz Atēnām, bet 30.jūnijā šis cipars sasniedza jau 36%. Tiek ziņots, ka šonakt pēc referenduma banku vadītāji tiksies ar Ekonomikas ministrijas vadību, lai pārrunātu turpmāko rīcību. Neatkarīgi no tā, vai tiks nolemts atvērt bankas, vai tiks sākti apstrādāt internetbanku pārskaitījumi un no bankomātiem drīkstēs izņemt vairāk vai mazāk naudas, ir nepieciešams rīkojums no Ekonomikas ministrijas.
Kāds Beļģijas pilsonis, kurš ir precējies ar grieķieti, sarunā ar lsm.lv atklāj: „Man ģimenē sieva šodien nobalsoja „Jā”, viņas māsa – „Nē”. Tāpat domas dalās arī sievas vecākiem, tā kā mums mājās atmosfēra ir diezgan saspringta. Manuprāt, atšķirība starp abiem balsojumiem ir tik minimāla, ka īstenībā jau nav liela nozīme, kā balsot. Šis referendums - vienalga, kurš viedoklis uzvarēs, - ir tieši tas pats, kā lēkt ar izpletni tumsā, nezinot, cik tālu ir zeme.”
Preses centrā žurnāliste atnesusi kārbu ar pašceptiem mafiniem, kurus rotā pēdējās dienās visizplatītākie grieķu vārdi, kurus jau zina visa pasaule „OXI”, kas nozīmē „Nē” un „NAI”, kas nozīmē „Jā”.
