"Krievijas militārā mobilizācija tiks veikta arī Kaļiņingradas apgabalā, proti, mums līdzās esošā teritorijā, Lietuva nevar palikt tikai par novērotāju.
Mūsu ātrās reaģēšanas spēki paaugstina savu trauksmes gatavības līmeni," ministrs rakstīja vietnē "Facebook", piebilstot, ka trauksmes līmeņa paaugstināšanas mērķis ir "novērst jebkādas Krievijas puses provokācijas".
Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek runāts par veidiem, kā palielināt atbalstu Ukrainai, piebilda Anušausks.
"Mēs aicinām savus sabiedrotos turpināt palielināt palīdzības plūsmu. Krievijas agresija Ukrainā ir jāizbeidz.
Krievijas izmisīgā mobilizācija liecina, ka tai nav cita veida, kā noturēt Ukrainā okupētās teritorijas, un tā ķeras pie pēdējā salmiņa," klāstīja Lietuvas aizsardzības ministrs.
Jau ziņots, ka Krievijā tiks izsludināta daļēja mobilizācija bruņotajos spēkos, trešdien pavēstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Pēc viņa teiktā, tiks mobilizēti tikai tie pilsoņi, kuri ir bruņoto spēku rezervē, un pirmām kārtām tie, kuri dienējuši bruņotajos spēkos, kuriem ir konkrētas militārās specialitātes un atbilstoša pieredze.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka mobilizēti tiks 300 000 rezervistu.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.
Tāpat otrdien tika paziņots, ka pašpasludinātās "Luhanskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" 23.-27.septembrī rīkos referendumu par reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā.
Iepriekš arī izskanējis, ka Ukrainas spēku pretuzbrukumi šīm teritorijām pēc to pievienošanas Krievijai no Kremļa puses būtu uzskatāmi par tiešu uzbrukumu Krievijai, kas arī varētu tikt izmantots kā mobilizācijas iemesls vai iegansts kara pieteikumam.
Turklāt kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Putina pavēlēts uzbrukums Ukrainai tika sākts 2022. gada 24. februārī.
