Turcijas Vēlēšanu padomes vadītājs Sadi Givens paziņojis, ka pēc 97% balsu saskaitīšanas vēl nesaskaitītās balsis vairs nevarēs ietekmēt vēlēšanu galīgo rezultātu.
Erdogans svētdienas vakarā Stambulā teica, ka, "pēc neodiciāliem rezultātiem, mūsu tauta mums ir uzticējusi prezidenta pienākumus un izpildvaras vadību, dodot vairākumu mūsu Tautas aliansei, un tā ir liela atbildība".
Naktī uz pirmdienu, uzrunājot savus atbalstītājus Ankarā, Erdogans sacīja: "Mēs nekad neliecamies neviena cita, kā tikai Dieva priekšā. Jūs esat devuši mācību stundu tiem, kas gaida, ka Turcija metīsies ceļos."
"Šo vēlēšanu uzvarētāja ir demokrātija, tautas griba, ikviens no mūsu 81 miljona pilsoņu. Mēs arī esam mācījušies no šiem rezultātiem. Mēs (..) novērsīsim savus trūkumus. Mēs turēsim savus solījumus," teica Turcijas prezidents.
Pēc prezidenta vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem, Erdogans saņēmis 52,5% balsu, bet otrajā vietā ir opozīcijā esošās Republikāņu tautas partijas (CHP) kandidāts Muarrems Indže, kas ieguvis 30,7% balsu.
Trešajā vietā ar 8,4% balsu ir apcietinājumā esošais kurdu politiķis Selahatins Demirtašs no opozīcijā esošās Tautas demokrātiskās partijas (HDP), bet ceturtajā vietā ar 7,3% balsu ir Merala Akšenera no opozīcijā esošās Labās partijas.
Abi pārējie kandidāti katrs ieguvis mazāk nekā vienu procentu balsu.
Komentējot savu uzvaru, Erdogans paziņojis, ka Turcijas iedzīvotāji ir nodemonstrējuši briedumu un nosūtījuši vēstījumu visai pasaulei:
"Vēlēšanu dienas demokrātijās parasti atspoguļo visu iedzīvotāju vēlmes.
Nevienam nevar būt nekādu šaubu par šo vēlēšanu rezultātiem,
un es ceru, ka neviens šos rezultātus necentīsies apšaubīt. Cilvēku aktivitāte ir bijusi rekordaugsta, un vēlētājiem ir bijusi iespēja nosūtīt vēstījumu pārējai pasaulei - Turcijā vēlētāju aktivitāte ir bijusi 90%,un tā ir demokrātijas paraugstunda pārējai pasaulei, kur aktivitāte parasti ir zema."
Vairāki ārzemju līderi jau apsveikuši Erdoganu ar uzvaru prezidenta vēlēšanās, un starp viņiem ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, Bosnijas un Hercegovinas prezidents Bakirs Izetbegovičs, palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass un Kataras emīrs Tamims bin Hamads al Thani.
Savukārt parlamenta vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka AKP saņēmusi 42,5% balsu, iegūstot 293 vietas parlamentā, kurā būs pavisam 600 deputātu. Līdz ar to AKP zaudējusi absolūto balsu vairākumu, kāds tai ir pašreizējā parlamentā, kur tai ir 316 no 550 vietām. Taču AKP sabiedrotā ultra labējā Nacionālās kustības partija (MHP) saņēmusi 11,1% balsu un tai būs 50 vietas parlamentā, līdz ar to abām partijām, kas pirms vēlēšanām izveidoja Tautas aliansi, kopā jaunajā parlamentā būs absolūtais vairākums.
Savukārt no četru opozīcijas partiju izveidotās Nācijas alianses parlamentā iekļuvušas divas sekulāras partijas - tās ir valsts vecākā partija CHP, kas ieguvusi 22,7% balsu, kas tai nodrošina 146 mandātus, un pirms vēlēšanām izveidotā Labā partija, kas ieguvusi 10% balsu, nodrošinot 44 mandātus.
10% procentu barjeru iekļūšanai parlamentā pārvarējusi vēl tikai kurdu intereses pārstāvošā HDP, kas saņēmusi 11,6% balsu, nodrošinot 67 mandātus.
Balsu skaitīšanai turpinoties, mandātu sadalījums var nedaudz mainīties.
CHP un HDP apsūdzējušas valsts ziņu aģentūru "Anadolu", kurai vienīgajai ir tiesības izplatīt vēlēšanu provizoriskos rezultātus, manipulēšanā ar šiem rezultātiem.
Pēc provizoriskajiem datiem, vēlēšanās piedalījušies 87,7% no apmēram 60 miljoniem balsstiesīgo Turcijas pilsoņu.
Vēlēšanām bija jānotiek 2019.gada 3.novembrī, taču aprīlī Erdogans izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, kā iemeslu minot situāciju Irākā un Sīrijā, kā arī nepieciešamību pieņemt ekonomiskus lēmumus.
Erdogans ir uzvarējis visās vēlēšanās, kopš viņa partija AKP nāca pie varas 2002.gadā, un šo gadu gaitā viņš kļuvis aizvien autoritārāks. Līdz 2014.gadam viņš bija premjerministrs, bet, kad partijas statūti viņam vairs neļāva vēl vienu termiņu ieņemt premjera amatu, kandidēja un uzvarēja prezidenta vēlēšanās, bet pēc tam viņa vadībā Turcija tika pārvērsta no parlamentāras par prezidentālu valsti.
Erdogana uzvara vēlēšanās nozīmē to, ka jau vistuvākajā laikā spēkā stāsies jaunās izmaiņas konstitūcijā, kas piešķirs prezidentam jaunas pilnvaras. Pagājušā gada aprīlī referendumā apstiprinātās izmaiņas atceļ premjerministra posteni un cita starpā prezidentam ļaus tieši iecelt ministrus, viceprezidentus un citas amatpersonas.
Prezidentam būs iespējas iejaukties arī valsts tieslietu sistēmas darbībā, kā arī būs tiesības ieviest valstī ārkārtas stāvokli.
Atsevišķi politikas analītiķi brīdina, ka viena cilvēka rokās tiks ielikts pārāk daudz varas un pazudīs līdzsvars ar izpildvaru. Tā kā spēkā stāsies jaunā konstitūcija, Erdoganam nākamais pilnvaru termiņš tiks skaitīts kā pirmais un viņš veiksmes gadījumā prezidenta krēslā varēs atrasties līdz pat 2028. gadam.
Ārvalstu prese Erdogana uzvaru komentējusi dažādi, vairumam izdevumu norādot uz milzīgo atbalstu prezidentam Turcijas sabiedrībā, taču daži izdevumi Erdoganu jau nodēvējuši par līderi uz mūžu vai pat nākamo Turcijas sultānu.
