Slimnīcu sagrābuši aptuveni 200 agresīvi noskaņoti cilvēki, kuri sevi dēvējuši par „Krimas tautas pašaizsardzības” vienības pārstāvjiem. Kara hospitāļa priekšnieku kaujinieki izveduši ārpus slimnīcas teritorijas un neielaiž viņu darbavietā.
Slimnīcas vadība un viss medicīniskais personāls ir iesprostots kluba telpās.
Pašlaik šajā slimnīcā ārstējas aptuveni 20 smagi slimu pacientu, viens no viņiem atrodas reanimācijā. Iebrucēju dēļ, kara hospitāļa ārsti nevar sniegt pacientiem nepieciešamo palīdzību.
Spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču . Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodījušas Krievijas agresiju, tiek apsvērtas arī iespējas ieviest sankcijas.
Krimā 16. martā gaidāmo referendumu par neleģitīmu atzinusi gan Ukrainas centrālā vara, gan Starptautiskās organizācijas. Tas gan maz interesē Maskavas augstākās amatpersonas. Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko paziņojusi, ka Krimas pievienošanu var uzskatīt par izlemtu.
