Bogdanu Klihu uz sarunu aicināja LTV žurnāliste Ina Strazdiņa.
Ina Strazdiņa: Mēs ziņās redzam, ka daudzi ārvalstu līderi regulāri brauc uz Kijevu un tagad arī uz Maskavu. Kā jums šķiet, vai šīs sarunas ar Vladimiru Putinu var panākt to, ka kara nebūs?
Bogdans Klihs: Šīm vizītēm ir izšķiroša loma, jo tās ukraiņu sabiedrībai nosūta vēsti, ka mēs esam kopā, ka Rietumi ir kopā ar Ukrainu un to ļoti stingri atbalsta. Šādā situācijā šāds politiskais vēstījums ir izšķirošs.
Ja runājam par vizītēm Maskavā, tad viens no partneriem, kurš kaut ko varētu darīt, ir ASV prezidents Džo Baidens, tāpēc saruna starp viņu un Putinu ir izšķiroša Eiropas un eiroatlantiskajai stabilitātei. Protams, es nemudinu Baidenam braukt uz Maskavu, bet citām vizītēm nav tik liela loma.
Katrā ziņā to priekšnosacījumam būtu jābūt tam, ka šādi tiek parādīta Eiropas kopienas un eiroatlantiskā vienotība, un tas arī iedrošinātu ukraiņus.
Kāds noskaņojums pašlaik valda Polijas sabiedrībā? Vai cilvēkos ir bažas un bailes par iespējamo militāro konfliktu?
Poļi atbalsta neatkarīgu Ukrainu, jo tas mums pašiem ir ļoti svarīgi. Manas valsts drošība kaut kādā mērā ir atkarīga no Ukrainas neatkarības. Un tie nav tikai vārdi, tās nav tikai frāzes.
Gadu desmitiem tas ir bijis mūsu austrumu politikas princips. Stratēģiskā partnerība ir tikusi augsti vērtēta jau kopš Ukrainas neatkarības atgūšanas, un tādās situācijās, kā, piemēram, Oranžā revolūcija, Maidans vai Krimas nelikumīgā aneksija, Krievijas karaspēka invāzija Donbasā, Polijas sabiedrība ir vienmēr bijusi kopā ar ukraiņiem.
Un tagad ir tāda pati situācija – vairākums poļu atbalsta ukraiņus vismaz morāli, tāpēc gan valdība, no vienas puses, gan opozīcija, no otras puses, atbalsta palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, gluži tāpat, kā to darāt jūs, proti, nosūtot bruņojumu Ukrainai. Ir labāk spēkus stiprināt tagad, nevis reaģēt pēc tam.
ASV apsolījušas nosūtīt papildu militāros spēkus uz Poliju. Vai vairāk amerikāņu karavīru uz Polijas zemes padarīs jūs drošākus?
Katrs amerikāņu karavīrs uz mūsu zemes ir absolūti izšķirošs mūsu drošībai. Patlaban Polijā ir ap 4500 amerikāņu karavīru gan NATO kaujas grupas sastāvā, gan pēc divpusējas vienošanās. Tā kā mums ir daudz amerikāņu ar visu ekipējumu, taču mums vajag vēl.
Tāpēc ASV prezidenta Džo Baidena lēmums nosūtīt papildu karaspēku uz Poliju manā valstī tiek uzņemts ļoti silti.
Un mēs sagaidām, ka ieradīsies 1600 amerikāņu, un mēs ceram, ka arī Lietuvā, Latvijā un Igaunijā ieradīsies papildu spēki ne tikai no ASV, bet arī no citām NATO valstīm.
Vēlos jums pavaicāt arī par Baltkrieviju. Patlaban uz robežas iestājies relatīvs miers, kā jūs redzat, kā situācija attīstās?
Baidos, ka Baltkrievija tuvojas neatkarības beigām. Sākotnēji maigā veidā, bet tagad arvien spēcīgāk Krievija anektē Baltkrieviju. Šīs milzīgās militārās mācības, kas tagad sākušās, beigsies ar pastāvīgu Krievijas spēku uzturēšanos Baltkrievijā.
Abas sistēmas – Krievijas un Baltkrievijas bruņotie spēki ir savstarpēji integrēti šādā līmenī. Un tas turpināsies. Diemžēl mēs varam redzēt, ka Krievijas karaspēks Baltkrievijā jau tagad atrodas ne tikai mācību nolūkos, bet gatavojas palikt pastāvīgi, un tās ir sliktas ziņas Polijai, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai.
