Pirmo reizi abu Kipras daļu vadītājiem kopīga Ziemassvētku uzruna

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Abu Kipras daļu vadītāji šogad pirmo reizi vēsturē uzrunāja valsts iedzīvotājus kopīgā Ziemassvētku uzrunā. Tas tiek uzskatīts par labu zīmi tam, ka sarunas par salas apvienošanu varētu vainagoties ar panākumiem un abpusēji pieņemamu vienošanos izdosies noslēgt jau 2016.gadā. Uz to abas Kipras daļas vairākkārt ir mudinājusi arī starptautiskā sabiedrība.

Pirmajā kopīgajā Ziemassvētku uzrunā Kipras prezidents Niks Anastasiads un turku Kipras daļas vadītājs Mustafa Akinci ne tikai novēlēja visiem salas iedzīvotājiem laimi nākamajā gadā, bet arī izteica cerību, ka jau 2016.gadā abām salas pusēm izdosies apvienoties. Anastasiads izteica cerību, ka nākamgad visi salas iedzīvotāji varēs mierīgi sadzīvot vienā valstī. Savukārt Akinci piebilda, ka 2016.gadam būtu jāatnes ilgstošs miers un labklājība visiem. 

Jaunākās sarunas par salas apvienošanu aktīvi notiek jau vairāk nekā septiņus mēnešus, un tajās esot jūtama vēlme panākt abpusēji pieņemamu iznākumu. Vietējie plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka janvārī abiem līderiem esot paredzētas trīs tikšanās.

Panākt visām pusēm pieņemamu risinājumu vasarā kipriešus mudināja arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. “Nākamreiz es šeit atbraukšu tikai pēc apvienošanās. Un es gribu te ierasties jau nākamgad!” tā vasarā Kipras parlamenta deputātiem sacīja Junkers, mudinot nolikt malā politisko egoismu un pagātnes aizvainojumu, koncentrējoties uz nākotni. Viņš aicināja nepalaist garām šo vēsturisko iespēju.

Turku kontrolētā Kipras ziemeļu daļa atdalījās 1974.gadā pēc valsts apvērsuma, aiz kura esot stāvējusi Grieķija. Tomēr turku Ziemeļkirpas Republika atrodas starptautiskā izolācijā un šo valsti oficiāli ir atzinusi tikai Turcija.

Pēdējais Apvienoto Nāciju Organizācijas sagatavotais Kipras apvienošanas plāns izgāzās 2004.gadā. Toreiz grieķu izcelsmes kiprieši nobalsoja pret šo piedāvājumu. Savukārt turku izcelsmes iedzīvotāji to bija atbalstījuši. Galvenais noraidīšanas iemesls esot bijis strīds par tiesībām atgūt īpašumu turku kontrolētajā daļā. ANO plāns paredzēja, ka šādas tiesības kādreizējiem īpašniekiem būs diezgan ierobežotas.

Statistika liecina, ka 165 000 grieķu izcelsmes kipriešu ir bijuši izraidīti un spiesti pamest mājas salas ziemeļu daļā. Savukārt 45 000 turku izcelsmes kipriešu konflikta laikā ir tikuši izraidīti no valsts dienvidiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti