Latvijas vēstniecība Lielbritānijā informē, ka kopš jūnija beigām, kad noritēja tā dēvētais ‘’Brexit’’ referendums par Lirelbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, Konsulārā nodaļa ir saņēmusi aptuveni 30 elektroniskus pieprasījumus no Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kā arī Austrālijas pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Lielbritānijā. Pārsvarā par pilsonības iegūšanu interesējušies Latvijas pilsoņu pēcnācēji vai trimdinieki. Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde apstiprina līdzīgu tendenci, proti britu intereses pieaugumu Latvijas pilsonības iegūšanā.
"Esam pieredzējuši patiesībā neparasti augstu interesi par Latvijas pilsonības iegūšanu tieši no Lielbritānijas pilsoņiem. Kopš Lielbritānijā nobalsots par tās izstāšanos no ES, ir saņemti neskaitāmi jautājumi gan telefoniski, gan elektroniski no pilsoņiem, kuru priekšteči savulaik dzīvojuši Latvijā, bet atstājuši to pirms vai pēc Otrā pasaules kara. Kā motivāciju šie cilvēki visbiežāk norādījuši vēlmi saglabāt Eiropas Savienības pilsonību. Jūnijā esam saņēmuši 615 pieteikumus, savukārt jūlijā jau 723 pieteikumus," stāsta pārvaldes pārstāve Santa Jonāte.
Migrācijas eksperts, Latvijas universitātes profesors Mihails Hazans spriež, ka šāda Lielbritānijas pilsoņu interese par iespēju iegūt Latvijas pilsonību, visticamāk, neieilgs. Tāpat eksperta ieskatā šāda tendence nav saistāma ar kādu tiešu interesi par darba tirgu Latvijā:"Tas ir noteikti saistīts ar to, ka cilvēkiem nav skaidrības par to, ar kādiem nosacījumiem notiks šķiršanās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību, kādas iespējas paliks pilsoņiem brīvi ceļot vai biznesa iespējas savienības teritorijā.
Līdz ar to tie, kam ir iespēja iegūt Latvijas vai citas dalībvalsts pilsonību, viņi tagad to grib izmantot, lai apdrošinātos pret negaidītiem pavērsieniem, izstājoties Lielbritānijai no ES. Es domāju, tādu iespēju varētu meklēt pāris tūkstoši Lielbritānijas pilsoņu, bet ne desmitiem tūkstošos."
Līdzīgi situāciju komentē arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers. Viņš gan neizslēdz iespēju, ka atsevišķi Lielbritānijas pilsoņi, kam ir iespēja pretendēt uz Latvijas pilsonību, to dara, lai nākotnē varētu meklēt darba iespējas Eiropā. Tāpat arī Latvijas darba spēka plūsma uz Apvienoto Karalisti vēl varētu būt aktuāla.
"To lielā mērā noteiks tas, kā attīstīsies Lielbritānijas ekonomika. Ja piepildīsies sliktākās prognozes un tiešām iestāsies recesija, tad tur radīsies nodarbinātības problēmas un cilvēki, kas zaudēs savu darbu, būs spiesti meklēt darbu arī ārpus Lielbritānijas – Latvijā vai citās Eiropas Savienības valstīs. Šobrīd vēl nevar teikt, ka šī recesija veidotos, bet tomēr pirmās prognozes liecina, ka Lielbritānijā notiek strauja ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās. Līdz ar to darba vietu jautājums kaut kādā mērā aktualizēsies jau pavisam drīz. No otras puses, ja skatāmies, kas notiek Latvijā, tad arī mūsu pilsoņiem var rasties vēlme izmantot pēdējo iespēju un kāds var noskaņoties doties uz Lielbritāniju, lai paspētu vēl piereģistrēties tur, jo tas darba tirgus vēl joprojām ir atvērts," klāsta Austers.
Kopumā Latvijas pilsonības pieprasījumu skaits no Lielbritānijas pilsoņiem jūlijā pieaudzis par aptuveni simtu, salīdzinot ar jūniju. Par to, cik pamatoti ir šo ļaužu pilsonības pieprasījumi, runāt gan esot pāragri, jo lēmumu par pilsonības reģistrēšanu pieņem četru mēnešu līdz gada laikā.
