Pēc traģēdijas rudenī pie Lampedūzas salas, kad noslīka vairāki simti cilvēku, Itālija ir pastiprinājusi kontroli savos teritoriālajos ūdeņos.
Glābšanas operācijā, kas noslēdzās vien ceturtdienas rīta stundās, Itālijas krasta apsardze izglāba vairāk nekā 1100 migrantus. Viņi no Ziemeļārfikas Eiropas Savienības krastus centās sasniegt deviņās lielās piepūšamās laivās. Šī ir tikai viena no pēdējām epizodēm, Itālijai saskaroties ar arvien lielāku skaitu migrantu no dienvidiem.
Pagājušā gada janvārī Sicīlijas un Lampedūzas salu apkaimē izglābti 217 migranti, bet šī gada janvārī šis skaitlis gandrīz desmitkāršojies - krasta apsardze reģistrējusi 2156 cilvēkus. Līdzīgas tendences novērojamas arī atskatoties uz pagājušo gadu kopumā. Iekšlietu ministra vietnieks Filipo Bubiko, žēlojoties par „nemitīgu un plašu migrantu pieplūdumu”, šonedēļ paziņoja, ka 2013. gada laikā Itālijas krastus sasniedza gandrīz 3000 kuģu ar 43 000 nelegālu imigrantu, no kuriem apmēram 4000 bija bērni. Šis nelegālo imigrantu skaits bija par 325% lielāks nekā 2012.gadā.
Itālija, līdz ar Grieķiju un Maltu, ir viens no galvenajiem migrācijas mērķiem no Āfrikas, un tas it īpaši skāris nelielo Lampedūzas salu, kas atrodas pusceļā. Lampedūza lielu traģēdiju piedzīvoja aizvadītajā oktobrī, kad kuģa avārijā dzīvību zaudēja vairāk nekā 400 imigranti.
Kopš tā laika pie Itālijas krastiem izvērsta vērienīga jūras spēku operācija „Mare Nostrum”. Tajā iesaistīti papildu karakuģi un lidaparāti, lai novērstu jaunas traģēdijas. Kopš tā laika jūrā izglābti vairāk nekā 8000 cilvēku, nesen paziņoja Itālijas aizsardzības ministrija.
Labdarības organizācijas lēš, ka, cenšoties sasniegt Eiropu apšaubāmas kvalitātes pārpildītās laivās, pēdējās divās desmitgadēs dzīvību Vidusjūrā zaudējuši 17 - 20 tūkstoši cilvēku.
Šonedēļ izglābtos migrantus paredzēts nogādāt speciāli izveidotos uzturēšanās centros Sicīlijā. Tur tiks izvērtēts, vai viņiem ir pamatos iemesls iegūt patvērumu, viņiem ir jāpierāda, ka dzimtenē viņiem draud vajāšana vai pat nāve. 2012.gadā Eiropas Savienības valstis noraidījušas gandrīz trīs ceturtdaļas patvēruma lūgumu. Tas gan automātiski nenozīmē, ka migranti tiek sūtīti atpakaļ, jo tam nepieciešams gan finansējums, gan dokumenti. Tādēļ daudzi nonāk bezizejas situācijā, un viņiem nākas mēnešiem dzīvot aizturēšanas centros, jo viņi nevar doties ne atpakaļ, ne tālāk uz citām Eiropas Savienības valstīm.
